Tā kā Covid-19 pandēmija īsā laikā prasījusi daudz upuru, šī slimība strauji kļuvusi par trešo biežāko nāves iemeslu Latvijā: pērn no tās miruši 700 cilvēki, bet šī gada pirmajos četros mēnešos – gandrīz 1600.
Varētu teikt, ka statistika par galvenajiem mirstības cēloņiem Latvijā jau gadiem ir nemainīga. Pirmajā vietā – asinsrites sistēmas slimības, no kurām ik gadu mirst ap 15 000 cilvēku. Otrajā – ļaundabīgie audzēji, kas katru gadu paņem ap 6000 cilvēku dzīvību, liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati. Citās valstīs šajā ziņā vērojamas izmaiņas.
“Ko konstatē tās valstis, kur ir patiešām izglītota un par savu veselību atbildīga sabiedrība, - viņiem būtiski samazinās pacientu mirstības rādītāji saistībā ar sirds un asinsvadu slimībām. Pat Skandināvijā ir tāda doma, ka viņiem nākotnē mirstībā numur viens būs onkoloģija, nevis sirds un asinsvadu slimības. Nu, Latvijai, acīmredzot, līdz tam vēl ir jāizaug, to mēs redzam arī saistībā ar Covid-19 vakcināciju, cik mūsu sabiedrība ir “izglītota” un “apzinīga” pēdiņās,” saka Jānis Eglītis, Veselības ministrijas galvenais speciālists onkoloģijā.
Citus nāves cēloņus statistikā atstājot tālu iepakaļ, par trešo izplatītāko pagājušajā gadā un šī gada pirmajos četros mēnešos kļuvis Covid-19. Šajā ziņā esam līdzīgi daudzām citām pasaules valstīm, kurās netika uzsākta strauja un visaptveroša vakcinācija. “Tas praktiski visās valstīs, izņemot valstis, kurās ir ļoti zema saslimstība bijusi, tātad tās ir Norvēģija, Somija, Islande. Tur jūs šādas izmaiņas varbūt neredzēsiet, bet valstīs, kur Covid-19 ir nopietna problēma, tajā skaitā Latvijā, protams, tas izvirzās trešajā vietā, tas ir diezgan tāds universāls novērojums,” skaidro Uga Dumpis, valsts galvenais infektologs.
Covid-19 ietekme uz saslimstību un mirstību tomēr ir daudz plašāka. Speciālisti novērojuši – tā kā lielāka daļa veselības aprūpes spēku pēdējā laikā veltīta šīs infekcijas ārstēšanai, pieaug tādu pacientu skaits, kuriem hroniskās slimības ir ielaistas. “Covid-19 paralizē slimnīcu un ietekmē plānveida palīdzību, un tas bija diezgan nopietni, šī ietekme, gan šī gada sākumā, gan pagājušā gada pavasarī,” atzīst Uga Dumpis.
Vienlaikus statistika rāda, ka samazinājusies mirstība no gripas un pneimonijas. Visticamāk, arī tas ir Covid-19 “nopelns”: epidemioloģiskie pasākumi, ieskaitot masku valkāšanu un regulāru roku mazgāšanu, samazinājuši citu infekciju izplatību. Speciālisti atzīst - šī pieredze ir vērā ņemama.
