Stundas notiek attālināti. Gandrīz visu mācību gadu skolu gaiteņi un klases ir tukši. Jāatzīst, tas gan nav mazinājis skolotāju neaizsargātību. Marta sākumā publiskajā telpā izskanēja gadījums Jelgavas tehnoloģiju vidusskolā par huligāniskām darbībām tiešsaistes stundu laikā, par ko Valsts policijā uzsākts administratīvais process. Līdzīgi, ne tik skaļi gadījumi ir teju katrā skolā.
Kā atzīst visi uzrunāto skolu direktori, attālināto apmācību laikā negatīvo emociju paušana esot palielinājusies. Tas skaidrojams ar paaugstināto stresa līmeni kādā pandēmijas laikā dzīvo gan skolēni, gan skolotāji.
Ādažu vidusskolas direktors Česlavs Batņa saka: “Ir bijusi situācija, kad skolēns sāk slēgt mikrofonus ārā, neļauj runāt vai slēdz kameras, bet šeit vietnieks informātikas jomā šo visu sakārtoja, un skolotājam ir šīs pilnvaras darboties, un līdz ar to mēs spējam šīs situācijas atrisināt. Tādas skaļas lietas - es par tām nezinu.”
“Skolotājiem, protams, ka būtu jābūt gataviem, un arī skolām būtu jābūt ar savu jau iepriekš izstrādāto kārtību, ka mēs zinām, ko tajā brīdī mēs drīkstam darīt. Mēs – skolotāji - ko drīkstam darīt. Mūsu ģimnāzijā mēs esam par to domājuši. Es ceru, ka mēs esam daudzas lietas uzminējuši, bet es neesmu pārliecināta, ka 100% visas,” atzīst Inese Didžus, Dobeles Valsts ģimnāzijas direktore.
Visbiežāk gan skolotāji par emocionālajiem pāridarījumiem izvairās runāt skaļi, un iemesli tam ir vairāki.
“Tas ir saistīts arī ar “nauda seko skolēnam”. Tas ir saistīts arī ar to, ka var nonākt mediju redzeslokā. Būs uzmanība un sabiedrības attieksme. Kā tad pedagogs, tāda līmeņa profesijas pārstāvis, netiek galā pats, un tā varētu turpināt,” pauž LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.
Skolotāji arī tiek aicināti biežāk tiešsaistes stundās atgādināt, ka ar attālināto apmācību uzvedības noteikumi nav mainījušies, un, kas bija aizliegts klātienes stundās, ir aizliegts arī tagad.
Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere saka: “Pie pirmā pārkāpuma ir jārīkojas tā, kā normatīvie akti to paredz, un ir pateikts ļoti skaidri – pedagogs rakstveidā informē vadītāju. Nākamais vadītājs rakstveidā, tas būtu, E-klasē informē vecākus. Tad sāksim ar šo mazumiņu, un, ja uz katru pirmo nepieklājīgas uzvedības pazīmi šāda reakcija būtu, arī situācija uzlabotos.”
Par nelietderīgu gan tiek atzīta dažkārt izmantotā metode baidīt skolēnus ar ziņošanu vecākiem, tādējādi cenšoties nodrošināt normālu stundas norisi. Tikmēr Tiesībsarga birojā veiktais pētījums liecina, ka nākamais iespējamais soli - ziņot pašvaldības sociālajam dienestam - praktiski netiek izmantots.
Jāpiebilst, ka par atkārtotiem pārkāpumiem vidusskolēnus likums pieļauj arī atskaitīt no skolas. Savukārt nepilngadīgo uzvedības uzlabošanu var veicināt ar korekcijas programmas palīdzību.
