Čornobiļas katastrofas seku likvidētājus satrauc AES nestabilitāte pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā

Latvija
26. Apr, 2023.
2 minūtes lasījums

Sandra Leitāne, ReTV

Šodien aprit 37. gadskārta kopš katastrofas Čornobiļas atomelektrostacijā (AES). Glābšanas darbos piedalījās vairāk nekā seši tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, no kuriem puse vairs nav starp mums, bet tiem, kuri šo laiku pārdzīvoja, tas palicis neizdzēšamā atmiņā. Šodien katastrofas seku likvidētājus vairāk par pārdzīvoto gan satrauc atomelektrostacijas nestabilitāte pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā.

Pirms 37 gadiem naktī no 25. uz 26. aprīli Ukrainas Čornobiļas atomelektrostacijā notika kodolsprādziens, kas bija lielākā katastrofa kodolenerģijas vēsturē. Kodolkatastrofas seku novēršanā no Baltijas piedalījās vairāk nekā 18 000 cilvēku, tostarp vairāk nekā seši tūkstoši no Latvijas.

Kā ReTV atzīst vīri, kuri tolaik bijuši iesaukti kodolkatastrofas seku likvidācijā, radiācijas līmenis neesot ticis mērīts vai arī mērīts formāli, tāpēc katrs centies sevi pasargāt, kā nu mācējis. Čornobiļas AES katastrofas seku likvidētājs Arnis stāsta: “Teikšu tā, ja es nebūtu iepazinies ar vienu lietuviešu pārstāvi un ja man nebūtu bijusi saistība ar radiāciju vietā, kur es pirms tam dienēju, tad jau laikam tur būtu arī palicis, bet tā es tiku ātrāk prom. Kādas 57 vai 60 dienas es tur biju. Mani piešmauca tā valdība. Es pirms tam biju Afganistānā, un teica, ka mani neņems, bet pēctam pateica: “Gribi dzīvokli dabūt – brauc uz turieni.””

“Mums bija žogs blakus, kur rakstīts “Aizliegtā zona”. Tur nedrīkst iet. 35 kilometru attālumā mēs gulējām. Ziniet, es teikšu tā, tad, kad tu nokļūsti situācijā, kad visi esam vienādā formā, kaut kā pazūd visas bailes. Nejūtot uzreiz fizisko ietekmi, cilvēks nomierinās, galu galā kaut kam jau bija jāiet. Ko jūs darītu, ja mēs nebūtu gājuši?” saka Voldemārs, Čornobiļas AES katastrofas seku likvidētājs.

Atzīmējot AES kodolkatastrofas gadskārtu, Jelgavā ik gadu notiek kopīgs pasākums, kurā ierasti vairāk virmo atmiņas par to laiku un slimību pārstāsti, ar kurām tagad jāsadzīvo. Šoreiz vīrus, kuri zina, ko nozīmē kodolkatastrofa, vairāk satrauc Čornobiļas AES nestabilitāte šodien pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Biedrības “Latvijas savienība “Černobiļa” viceprezidents Māris Šops: “Nedod dievs, ja raķete vai bomba sprāgs, tad patiesībā atkārtosies tas, kas notika 1986. gadā. To nedrīkst pieļaut.”

Pēc sociālā dienesta datiem, Jelgavas pilsētā pašreiz dzīvo 66, bet Jelgavas novadā 45 vīri, kuriem brīvprātīgā-piespiedu kārtā nācās strādāt kodolreaktora tiešā tuvumā.