Šajā gadā vairākkārt viedokļi un diskusijas izskanējušas arī par azartspēļu ierobežošanu. Cīņu pret to darbību savā teritorijā uzsākušas vairākas pašvaldības, piedzīvotas arī neveiksmes, taču ir, kas padoties negrasās. Kādi ir iemesli azartspēļu ierobežošanai un kāds kopumā bija šis gads nozarē?

Ierobežot azartspēļu darbību jau iepriekšējos gados mēģinājušas vairākas pašvaldības. Piemēram, Ludzas novadā tas rezultējās ar divām tiesvedībām, bažās no vēl vienas pagājušā gadā pašvaldība izsniedza atļauju trešās spēļu zāles atvēršanai pilsētā. Tā kā iedzīvotāji sabiedriskajā apspriešanā bija teikuši “nē” spēļu zālei, pašvaldība veica grozījumus teritoriālajā plānojumā.

Šajā vasarā pēc gandrīz divus gadus ilgušas tiesvedības cīņā zaudēja arī Kuldīga. Augstākā tiesa lēma par labu azartspēļu uzņēmumam un pašvaldība. Pēc iedzīvotāju veiktās aptaujas, kurā absolūts vairums bija pret jaunu spēļu zāli, bija spiesta izdot atļauju azartspēļu organizēšanai pilsētā.

Lai gan ir pašvaldības, kas jau guvušas rūgtu tiesvedības pieredzi, tas tomēr neattur arī citas vietvaras sākt cīņu pret azartspēlēm savā teritorijā. Pirmā pašvaldība, kas, pamatojoties uz grozījumiem Azartspēļu un izložu likumā, nolēma atcelt izsniegto atļauju vienīgajai novada spēļu zālei, bija Ķekavas novads. Arī Ādažu novads izrādīja vēlmi atbrīvot novadu no azartspēlēm un veica iedzīvotāju aptauju.

Šajā rudenī arī Limbažu novads aicināja iedzīvotājus aptaujā paust savu viedokli. Savukārt Valkā, iebilstot pret vēl vienu spēļu zāli pilsētā, iedzīvotāji iniciatīvu ņēma savās rokās un savāca vairāk nekā tūkstošs parakstu. Iedzīvotājus satrauca, ka spēļu zāle atrastos ēkā, kas ir līdzās daudzdzīvokļu mājām, ģimenes ārstu praksēm un netālu no skolas. Šis jautājums radīja arī spriedzi un saķeršanos starp pašvaldības deputātiem, kas rezultējās ar ārkārtas sēdi un atteikumu spēļu zāles atvēršanai.

Iedzīvotāju un pašvaldību centienus ierobežot azartspēļu darbību pretrunīgi vērtē Latvijas Spēļu biznesa asociācijā. Tur ReTV norāda - ierobežojumu dēļ šogad azartspēļu vietas klātienē strādājušas vien 128 dienas, bet kopumā pēdējos divos gadus slēgtas bijušas gandrīz 12 mēnešus. “Pēdējā laikā esmu daudz ticies ar pašvaldību vadītājiem. Viens tas iemesls ir tas, ka 2019. gada beigās bija politisks lēmums samazināt azartspēļu nodokļu daļu, ko saņem pašvaldības no azartspēļu nodokļa. Ja agrāk tie bija 25%, tad tagad ir palikuši 5%. Es pilnībā saprotu, kādēļ pašvaldības nav ieinteresētas, lai šāds bizness būtu pašvaldībā, jo nekādu labumu jau no tā negūst,” saka Arnis Vērzemnieks, Latvijas Spēļu biznesa asociācijas prezidents.

Asociācijā norāda - pašvaldībām prātojot par azartspēļu ierobežošanu, šobrīd pietrūkst diskusija ar pašas nozares pārstāvjiem. “Tas loģiskais būtu, kā minums sākt ar to, ka mums nepatīk šajā vietā, varbūt pārceliet kaut kur citur, kaut kāda diskusija ar uzņēmēju vai nozari, bet nekas tāds jau nav.”

Lai gan Ķekavas novads pieņēma lēmumu aizliegt azartspēļu organizēšanu visā novadā, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija to apturēja, jo neesot izvērtēta azartspēļu ietekme uz sabiedrību katrā no pašvaldības teritorijām. Tomēr vietvara grasās vērsties Satversmes tiesā. Ar aizliegumiem vien azartspēļu atkarīgo problēmu neatrisinās - uzskata Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas pārstāve Signe Birne. “Latvijas īpatnība bijusi tāda, ka lielākā daļa no visa spēļu biznesa, lielāko daļu aizņēma azartspēļu automāti spēļu zālēs, tie bija 75-80% īpatsvars no kopējā azartspēļu apgrozījuma, tad šajā brīdī šī proporcija ir apgriezusies pilnīgi otrādi, spēļu zāles šajā kaut vai 2021.gadā apgrozījuma īpatsvars ir tikai 15%, visu pārējo apgrozījumu dod interaktīvās azartspēles, kas ir 85% no kopējā visa apgrozījuma.”

Kopējais apgrozījums šī gada deviņos mēnešos ir vairāk nekā 93 miljoni eiro, no tiem gandrīz 78 miljoni ir interaktīvo azartspēļu apgrozījums. Inspekcijā arī uzsver, ka internetā azartspēles jau tiek spēlētas arī nelegālās vietnēs. Tas pat ir vēl lielāks risks, jo tās netiek uzraudzītas un kontrolētas. Par nelegālu vietņu bloķēšanu šogad pieņemti vairāk nekā 700 lēmumi.

Foto: Freepik