Ciešāk jostas jāsavelk arī dzīvnieku patversmēm

Šobrīd arī dzīvnieku patversmes ziemu gaida ar bažām, jo ir neziņā, kā apmaksās pieaugošos elektrības rēķinus un citus ar dzīvnieku uzturēšanu saistītos izdevumus. Joprojām vislielākā cerība ir ziedotāju atsaucībai un labvēlībai. Pašvaldības pagaidām atbalstu nesola.

Lai arī paši dzīvnieki to vēl nejūt, bargai ziemai šobrīd gatavojas arī dzīvnieku patversmes. Sadārdzinājums it visā liek tām caurskatīt savas izdevumu pozīcijas un domāt kur un kā ekonomēt, lai tas nebūtu uz dzīvnieku labturības rēķina. Dzīvnieku patversmes “Mežavairogi” pārstāve Danuta Priede: “Mēs jūtam krīzi, arī mūsu rēķini ir būtiski pieauguši, veterinārie pakalpojumi ir krietni dārgāki, bez tiem mēs nevaram, tā ir viena no mūsu obligātajām komponentēm. Elektrības rēķins mums ir bijis pamatīgs, jo elektrība aiziet visur.”

Dzīvnieku patversmes “Ulubele” pārstāve Diāna Elekse stāsta: “Viss, ko mēs patērējam, elektrību un ūdeni, mēs nevaram ieekonomēt un pateikt dzīvniekiem “šī ziema jums diemžēl būs pavisam auksta”. Mēs nevaram ieekonomēt uz barību, jo ziemā tiem dzīvniekiem, kas dzīvo ārā – un Ulubelē tā ir lielākā daļa suņu, kas dzīvo ārā –, mēs dodam viņiem papildus pārtikas devas, tādā veidā mēģinot viņus sasildīt.”

Dzīvnieku patversmē “Ulubele” Stopiņos šobrīd mīt ap 500 dzīvnieku, bet patversmē “Mežavairogi” Ķekavas novadā ap 90 dzīvnieku. Ulubelei izdevumos jāparedz vismaz 1000 eiro dienā uz visām izdevumu pozīcijām, bet Mežavairogos ap 400 eiro dienā. Kā norāda Ropažu pašvaldība, tad patversme saņem par katru uzņemto suni vai kaķi uzturēšanas naudu pieci eiro dienā pirmās 14 dienas. Cits atbalsts no pašvaldības pagaidām netiek solīts. Turpmākie izdevumi gulstas uz patversmes pleciem. Lai dzīvniekiem būtu silti un pietiktu ēdamais, patversmes joprojām paļaujas uz ziedotāju labvēlību, kas pēdējā laikā arī ir samazinājusies. Diāna Elekse: “Cilvēki krīzes apstākļos nav vairs gatavi tik ļoti atbalstīt, pat ja viņi vēlētos un ļoti gribētu. Viņi baidās riskēt un ziedot naudu, ja paši nezina, kā varēs savilkt galus kopā.”

Danuta Priede saka: “Ja cilvēkam ir jāizvēlas pabarot bērnu vai uzturēt savu suni, protams, tas būs bērns, diemžēl, bet daudzas ģimenes būs tieši šīs izvēles priekšā. Un es neliekuļoju, ja cilvēkam pensijas apmērs ir mazāks par rēķinu apmēru, par kādiem dzīvniekiem mēs runājam.”

Ziedojumu apmērs ir ļoti mainīgs un to grūti noteikt – kāds ziedo pārtiku, kāds kādu eiro, bet Mežavairogos saka – vidēji vien pieci procenti no vajadzīgajiem tēriņiem. Patversmēs teic, ka tagad krīzes apstākļos ir pieaudzis klaiņojošo suņu un patversmēs nodoto dzīvnieku skaits. Finansiālo apsvērumu dēļ krasi krītas arī interese par dzīvnieku adopciju. Danuta Priede: “Tik tiešām ir cilvēki, kas zvana un saka, mēs gribējām, bet tagad brauksim tikai pastaigāties, tāpēc, ka nezinām, ja būs jābrauc prom no valsts, vai varēsim paņemt dzīvnieku līdzi.”

Patversmes aicina neatbrīvoties no saviem mīluļiem krīzes situācijā, bet meklēt risinājumus, vērsties pie dzīvnieku aizsardzības organizācijām, vai pašās patversmēs pēc palīdzības un dzīvnieku pārtikas.


#SIF_NVZ2022

Foto: Freepik