Ceturtajai daļai Latvijas bērnu ir liekais svars

Mazkustība un neveselīgi uztura paradumi - īpaši pēdējos divos gados pandēmijas un mājsēdes laikā veicinājuši bērnu aptaukošanos un liekā svara pieaugumu. Šādas problēmas ir vismaz ceturtajai daļai Latvijas bērnu.

Triju bērnu mamma Karīna no Jelgavas stāsta, ka dēlus liekā svara problēma nav skārusi, bet meitu gan. Šis ģimenei ir sāpīgs jautājums jau no meitas četru gadu vecuma. “Galvenais ir laicīgi attapties un saprast, ka kaut kas ir jāsāk darīt, bet tagad kā astoņgadniekam ir grūti iestāstīt - meitiņ, tev jāapēd tā sava porcija un tagad ir jāapstājas. Viņai nav sāta sajūtas. Mēs mēģinām kontrolēt porciju lielumu, mēģinām šķīvi sadalīt, ka puse ir dārzeņi, viena trešā - ogļhidrāti un olbaltumvielas.”

Katrs piektais piecgadīgais bērns Latvijā cieš no liekā svara, aptuveni tikpat ir arī bērnu vecumā no septiņiem līdz deviņiem gadiem. Bērnu klīniskā universitātes slimnīcas bērnu endokrinoloģe Iveta Dzīvīte-Krišāne: “Ķermeņa masa un ķermeņa masas indekss ir lielāko daļu par 70% lielāks, nekā viņiem vajadzētu būt šajā vecumā. Un ķermeņa masa attiecībā pret vecumu un dzimumu - mums ir stipri, stipri augstu.”

Nepietiekamas fiziskās aktivitātes, neveselīgs uzturs, nepamatoti atbrīvojumi no fiziskām nodarbībām skolā pastiprina aptaukošanās problēmu bērnu vidū, kas jau, speciālistuprāt, ir jārisina valstiskā līmenī.

Lai mazinātu bērnu liekā svara problēmu, tas ir darbs ar visu ģimeni un ģimenes ārstiem bērna regulāro vizīšu laikā. Nereti nepieciešama ne vien uztura speciālistu, bet arī psihologa iesaiste, jo liekā svara dēļ palielinās arī depresija bērniem. “Tas ir tāds apburtais loks, jo socializēšanās problēma, komunikācijas problēma uztur hronisko stresu. Paaugstinoties stresa līmenim, tas paaugstina virsnieru hormonu, kas arī veicina svara pieaugumu,” norāda Iveta Dzīvīte-Krišāne.

Pusaudži ar lieko svaru ap 100 kilogramiem mediķu praksē nu jau ir norma. Dažkārt vecāki pie ārstiem vēršas jau tad, kad bērnam ir otrā tipa cukura diabēts un paaugstināts asinsspiediens. Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) vecākā sabiedrības veselības analītiķe Iveta Pudule: “Visi tie virzieni, kuros būtu jāstrādā gan valstij, gan pašvaldībai, gan ģimenei, ir fiziskās aktivitātes palielināšana līdz ieteicamam līmenim, jo bērnam ir jābūt fiziski aktīvam vismaz stundu dienā.”

SPKC piebilst, ka Latvijā ir nevien zemākais augļu un dārzeņu patēriņa rādītājs Eiropas Savienībā, bet, kā jau norādījušas dažādas pasaules veselības organizācijas, ir jādomā, kā mazināt dažādu našķu un citu neveselīgu ēdienu reklāmas. 


#SIF_NVZ2022

Foto: Freepik