Cēsīs atklāts pirmais bezmaksas pārtikas skapis

Bezmaksas pārtikas apmaiņas vietas Latvijā ir pavisam sešas, un nupat atvērts arī septītais tā dēvētais “kopienas skapis” – Cēsīs. Nereti nākas dzirdēt, ka šos publiski pieejamos ledusskapjus izposta vandāļi, ar laiku to darbība panīkst.

Publiskais ledusskapis Valmierā ir jau aptuveni gadu. Iniciatīvas autori atzīst – tas tukšojas ātri, šāda palīdzība dažiem ir nepieciešama. Biedrības “Kristīgais žēlsirdības centrs” direktore Gaida Pevko stāsta: “Mēs, biedrība, par to atbildam, produktus ieliekam no rīta puses, pusdienlaikā. Var paņemt cilvēki sev vajadzīgo, cilvēki, kas nāk no ielas, bezpajumtnieki un līdzīgi. Ja nepievēršam uzmanību, tad dikti ātri tie produkti pazūd.”

Valmierā ledusskapi papildinot arī vietējie iedzīvotāji un uzņēmēji. Arī nupat Cēsīs atklātajā apmaiņas vietā organizatori cer uz atsaucību. Skapis atvērts vien vakar, taču interesentu jau ir daudz. “Jau divus gadus atpakaļ sākām domāt. Bija Zaļās biedrības konkurss - “Kopienas skapis”. Tas nozīmē - skapis un ledusskapis, kur var glabāt pārtikas preces, kuras ir cilvēkiem par daudz mājās vai nevar apēst visu, vai ir zemnieki, kuri daudz ražo un grib dalīties,” saka Alberto Didženaro, mākslas telpas “Mala” pārstāvis.

Jau pirmajā ledusskapja uzstādīšanas dienā piedzīvots kāds incidents. Iniciatīvas autoriem aizdomas par bezatbildīgu rīcību. “Vakardien divos gan ledusskapis, gan skapis bija pilns ar produktiem, bet pa šo nakti ir bijis ļoti izsalcis lācis. Kāds bija atnācis un visu paņēmis. Žēl, bet arī varbūt laimīgi ir tukšs. Tas nozīmē, ka mūsu skapis funkcionē,” saka Alberto Didženaro.

Bez palīdzēšanas citiem, kuri nonākuši trūkumā, vienlaikus tas esot arī veids, kā samazināt atkritumu daudzumu, jo Latvijā nereti atkritumu kalnos nonāk vēl lietojama pārtika. Savukārt Rīgas kopības skapis, kurš Latvijā bijis pirmais, izrādās - slēgts. “Ar pandēmijas sākšanos 20. gada martā mēs vēl kādu laiku darbojāmies. Pēc vairākiem ieteikumiem no Pārtikas un veterinārā dienesta, mēs tomēr nolēmām aizvērt ciet, jo bija pārāk sarežģīti. Lieli inficēšanās riski,” pauž Kaspars Kondratjuks, Kaņepes kultūras centra pārstāvis.

Lēmums pieņemts arī cilvēkresursu dēļ, turklāt pašreiz teritorijā, kur atrodas skapis, notiekot remonts. Centra pārstāvis gan cer šādu apmaiņas punktu atjaunot.