Viss kļūs dārgāks – tāda īsumā būs Krievijas sāktā kara ietekme uz Latvijas ekonomiku un uz ikviena iedzīvotāja maciņu. Vairāk būs jāmaksā gan par pārtiku, gan mājokli, paredz ekonomisti, bet valstiskā līmenī tas nozīmēs arī lielākus izdevumus pabalstiem un citiem atbalsta pasākumiem.
ReTV Ziņu dienesta izvaicātie iedzīvotāji apzinās, ka kara dēļ draud iestāties grūti laiki, taču daudz nesūrojas par to, ka nāksies savilkt jostas un taupīt. “Jāsāk skatīt – ar elektrību, ar apkuri varbūt. Kaut gan man ir privātmāja, es ar malciņu kurinu, bet taupīgāk vajag. Tāpat ar pārtiku. Visur var ietaupīt. Varbūt samazināt gaļas izstrādājumus, vairāk uzturā lietos augļus un dārzeņus. Pie mājas ir dārziņš, paši izaudzē. Vairāk rūpēties, lai ekonomiskāk dzīvotu, lai palīdzētu tiem, kam tiešām vairāk vajag,” saka Vija, valmierietie.
“Protams, grūti laiki, bet jābūt gataviem. Tas jāpārdzīvo, jo mēs taču negribam, lai pie mums būtu karš. Ukraina tagad aizstāv mūs. Domāju, ka jāpaciešas,” pauž Arvīds un Aldona, lietuvieši no Šauļiem.
Satricinājumu, ko jau piedzīvo un vēl piedzīvos Latvijas tautsaimniecība, ekonomikas eksperte Ņina Linde salīdzina ar 90. gadu sākumu, kad Latvija bija atguvusi valstisko neatkarību un jaunajos apstākļos naudas vērtība dramatiski kritās. Arī tagad paredzama inflācija, pēc ekonomistes paustā – vismaz desmit procentu. Tā ietekmēs katra iedzīvotāja pirktspēju. “Produktu cenas būs augstākas. Sākot ar maizi, pienu un citiem produktiem, visas ikdienas nepieciešamākās preces – mums jābūt gataviem, ka cenas augs.”
Izskaidrojums – gan iekšējo, gan ārējo tirdzniecību ietekmē kara dēļ Krievijai noteiktās sankcijas. Uz kaimiņvalsti vairs neeksportējam un no tās arī vairs neievedam – ne kurināmo, ne dabasgāzi, ne elekroenerģiju, ne tēraudu, ne koknsi, ne minerālmēslus. “Situācija nav vienkārša, šajā stadijā neviens nerunā par to, ka varētu būt pozitīvs iznākums. Ir situācijas, kas rada papildus riskus ekonomikai, bet tajā pašā laikā ir arī papildus pozitīvās iezīmes, piemēram, mēs zinām, ka Krievija ir liels kviešu eksportētājs. Arī Latvijā ir iespējas audzē kviešus. Ņemot vērā pārtikas cenu pieaugumu pasaulē, šiem efektiem varētu būt pozitīvi rezultāti uz Latvijas tautsaimniecību,” pauž Dace Zīle, Ekonomikas ministrijas analītikas dienesta vadītāja.
Iedzīvotāji gan pirmām kārtām izjutīs cenu celšanos, taču par jauniem atbalsta veidiem vai pabalstiem vēl bez tiem, kas jau ieviesti saistībā ar kovida pandēmiju un enerģētikas krīzi, vēl nav domāts, ReTV noskaidroja Labklājības ministrijā. Finanšu ministrs Jānis Reirs savukārt uzsver – jāsaprot, ka visas izmaksas valsts nespēs kompensēt. “Karš Ukrainai maksā cilvēku dzīvības, savukārt mums Latvijā jārēķinās, ka karš izmaksās naudā, sagādās Latvijas un arī visas Eiropas iedzīvotājiem vēl daudz neērtību. Jāsaprot, ka valsts nevarēs kompensēt visas izmaksas. Visvairāk cieš mazāk nodrošinātie iedzīvotāji. Lielākais darbs būs pašvaldībām, sociālajiem dienestiem. Valsts atbalstam jābūt mērķētam uz nabadzības riskam pakļautām mājsaimniecībām. Beidzot Latvijā ir jāizveido sistēma mērķētiem sociālajiem atbalstiem. Krievijas agresija negatīvi ietekmē arī uzņēmējus. Turklāt pieaug finanšu resursu cena, aizņemšanās sāk kļūt dārgāka. Uzņēmējus atbalstīsim ar finanšu instrumentiem - eksporta garantijām, aizņemšanās iespēju apgrozāmajiem līdzekļiem kā arī nodokļu atlikšanu. Jautājums par palīdzību uzņēmējiem ir ļoti būtisks, un tas ir valdības dienas kārtībā. Kopumā jārēķinās, ka cenas pieaugs, taču arī Latvijas ekonomika aug. Latvijas fiskālie rādītāji kopumā ir labi, un tas mums palīdzēs pārvarēt Krievijas agresijas radīto ietekmi tautsaimniecībā.”
Jāpiebilst, ka uz ekonomiskās pasliktināšanās risku un ar to saistītu ārējā parāda pieaugumu norādījusi arī Fiskālās disciplīnas padome.
