Brunavas ceļi nu jau ir izbraucami, jo kailsals un saule pēdējo dienu laikā ir darījuši savu. Iepriekš uzņemtie video rāda, ar kādiem ceļa apstākļiem jāsastopas ik pavasari un bieži vien arī rudenī.

Brunavas pagasta iedzīvotāja Eva Upīte stāsta: “Ceļi tiešām ir briesmīgā stāvoklī, un, ja man jautā, kurā gadalaikā ir labs ceļš, tad es teikšu - tāda gadalaika nav. Tā ir veiksmes spēle. Ja tikko ir gājis greideris, tad uz kādām dienām ir labs ceļš. Kas raksturo to, ka šis ceļš nekad nav normāls, ir, piemēram, tas, ka Budbergas bērni 2021. gadā uz skolu var nokļūt tikai caur Lietuvu.”

Arī šonedēļ greideris esot bijis, bet arī greiderēšana nespēj likvidēt bedres un dubļu laikā iebrauktās risas. Visvairāk iedzīvotājus tracina, viņuprāt, pilnīgi nejēdzīgi iztērēti gandrīz miljons eiro, kas pirms pāris gadiem izlietoti remontdarbos Brunavas apkaimē uz trīs valsts vietējās nozīmes ceļa posmiem (kopumā 26, 6 km garumā).

SIA ''Kāpostnīca'' īpašniece Iveta Ļekūne par ceļu saka: “Kāds bija pirms tā remonta, tāds arī ir tagad. Tie miljoni ir tā kā ūdens aiztecējuši. Domāju, ka neviens tai laikā, kad to ceļu taisīja, nemērīja to šķembu kārtu, ko tur uzber. Mēs, uzņēmīgās lauku sievas, gājām ar lineāliem, un tie remontstrādnieki uz mums skatījās kā uz slimām, bet institūcijas, kam to vajadzēja darīt, to nedarīja. Viņiem pilnīgi vienalga, ko tur uzbēra un kādas kvalitātes.”

Kā norāda uzņēmuma ''Latvijas Valsts ceļi'' pārstāve, 2018. gadā ceļam veikti atjaunošanas darbi, nevis rekonstrukcija, un atšķirībā no apmēram 600 autoceļiem, kam pašlaik uzlikts svara ierobežojums, trīs remontētajiem posmiem tādas nepieciešamības neesot. “Patlaban situācija tur ir apmierinoša, nav sliktāka, kā uz citiem grants autoceļiem.”

Cerēt uz labāku segumu brunaviešiem gan neesot pamata, jo remontdarbu prioritāšu sarakstā ir ceļi ar augstāku satiksmes intensitāti. Arī ideja par sašaurinātu, bet asfaltētu ceļu laukos, kas ļautu bez bēdām braukt vieglajiem auto, bet nebūtu ērta lauksaimniecības tehnikai, pagaidām netiekot apsvērta.

“Ir jāsaprot, ka arī ceļa sašaurināšana prasa lielus ieguldījumus. Nevar sašaurināt ceļu, vienkārši nospraužot stabiņus. Tur ir vajadzīga arī pārbūve. Ceļš ir jāpārbūvē, lai tas kļūtu šaurāks, un tas arī izmaksā diezgan ievērojamu naudu,” skaidro VAS ''Latvijas Valsts ceļi'' pārstāve Anna Kononova.

Jāpiebilst, ar grants segumu Latvijā klāti apmēram 11000 km ceļu  No tiem gandrīz 2000 kilometru atrodas Zemgalē. Apmēram puse no grantētajiem ceļiem ir sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī.