Ceļ trauksmi par ēku tehnisko stāvokli

Būvju tehniskās apsekošanas būvnormatīvs nosaka, ka padziļināta tehniskā apsekošana katrai daudzdzīvokļu ēkai jāveic reizi desmit gados, bet pirmreizēji ne vēlāk kā līdz 2031. gadam. Praksē gan visbiežāk tiek veikta tikai ēkas vizuālā novērtēšana, bet jautājums par ēku drošību kļūst aizvien aktuālāks. Asociācija “Mājoklis” iniciatīvu portālā “Mana balss” uzsākusi parakstu vākšanu, lai tehnisko apsekošanu, kas izmaksā vairākus tūkstošus eiro vienai ēkai, apmaksātu no valsts līdzekļiem. Tāpat asociācija vēlas, lai tehniskā novērtējuma veikšanai nevajadzētu dzīvokļu īpašnieku lēmumu.

Vairums Latvijas iedzīvotāju mājokļu atrodas ēkās, kas būvētas pagājušā gadsimta sešdesmitajos, setiņdesmitajos vai astoņdesmitajos gados. Šo ēku kalpošanas termiņš jau ir beidzies vai arī drīz beigsies, bet uz ēku tehnisko stāvokli norāda ziņas, ka kāda ēka atkal kļuvusi dzīvošanai bīstama vai pat jau sagāzusies. Tikmēr ēku renovācija norit lēni, bet citu ēku tehniskā stāvokļa apsekošana lielākoties notiek tikai vizuāli. Latvijas namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas pārstāvis Ģirts Beikmanis: “Situācija nav viennozīmīga, bet lielākā daļa pārvaldnieku, it sevišķi profesionāļi, kuri nodarbojas ar pārvaldīšanas pakalpojumiem, organizē lēmumu pieņemšanu, lai dzīvokļu īpašnieki veiktu iemaksas un varētu organizēt mājas tehnisko apsekošanu. Ja mēs redzam vizuālās apsekošanas laikā kaut kādas lietas, kas varētu būt bīstamas, tad ir nepieciešama tehniskā dziļāka izpēte ēkai vai citādi reizi desmit gados.”

Trauksmi par ēku tehnisko stāvokli ceļ Latvijas Dzīvokļu īpašnieku asociācija “Mājoklis”, kuras ieskatā mājokļu drošībai būtu jāpievērš daudz lielāka vērība. Viņuprāt, pārvaldniekiem būtu jādarbojas aktīvāk un jābūt solīti priekšā nepatīkamiem pārsteigumiem. Negaidot, kamēr dzīvokļu īpašnieki spēs vienoties un arī apmaksāt tehnisko apsekošanu. Latvijas Dzīvokļu īpašnieku biedrību asociācijas “Mājoklis” valdes priekšsēdētāja Dace Vārna: “Tas ir līdzīgi kā pie daktera. Mēs aizejam pie daktera, viņš pasaka diagnozi. Un tad saka – jums ir tāda vaina, tāda un vēl tāda. Ko pasūtīsiet, ko ārstēsim? Šeit ir tā pati situācija. Cilvēkiem ir jābūt profesionāļa atbalstam, tātad pārvaldniekam, uz kura rīcību viņi var paļauties.”

Nereti dzīvokļu īpašnieki pat īsti, nezinot, kādā stāvoklī ēka ir. Arī infomācija no pārvaldniekiem dažkārt esot grūti sasniedzama. “Pašlaik nav pieejams dzīvokļu īpašniekiem tehniskais atzinums, ja tāds vispār ēkai ir. Es uzzināju, ka ēkas nolietojums ir 40%. Ir 19 punkti, kas obligāti ir jāveic. Līdz ar to es biju viena no 96 īpašniekiem. Mājā ir 96 dzīvokļi, kas nezināja par ēkas stāvokli un darbiem, kas tur ir jāveic. Dzīvokļu īpašnieki joprojām nesaprot, kas par ko ir atbildīgs. Labākā gadījumā rūpējas tikai par savu dzīvokli. Turklāt – daudzas mājas joprojām ir neprofesionāļu rokās, jo mums trūkst pārvaldnieku.”

 Nereti gan pietrūkst ne vien informācijas, bet arī vēlmes domāt par visu ēku, un, protams, arī finansējuma. “Būtu pareizi, ja valsts, pašvaldības palīdzētu dzīvokļu īpašniekiem, sniegtu tādu atbalstu, ka jebkuras māju kopības pārvaldnieks var pasūtīt tehnisko atzinumu un to apmaksātu valstsm” saka trīs ēku pārvaldniece Svetlana Druviniece.

 Vēlme esot arī panākt, lai tehniskās izpētes veikšanai pietiktu ar pārvaldnieka iesniegumu, nevajadzētu īpašnieku lēmumu. Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācija uzskata, ka tehniskā apsekošana tiešām būtu vajadzīga visām ēkām, bet nepiekrīt, ka tas būtu jādara bez dzīvokļu īpašnieka lēmuma, jo tas pakļautu pārvaldnieku riskam tikt iesaistītam tiesvedībā.

Beikmanis: “Tas, ka valsts, pašvaldības par publiskiem līdzekļiem veiks māju tehnisko apsekošanu.... Ne man spriest, bet es pieļauju, ka ne valstij tādi līdzkļi ir, ne arī tas varbūt būtu līdz galam pareizi.”

Asociācija “Mājoklis” un pārvaldnieku asociācija gan ir vienisprātis, ka jāgroza likums par privatizāciju, jānosaka, ka māju kopībai ir juridisks statuss un juridiska atbildība par ēkas tehnisko stāvokli.