Gan energoresursu cenu kāpums, gan karš Ukrainā ir būtiski palielinājis būvmateriālu cenas. Tas ietekmē pašvaldībās sāktos projektus. Lai darbi būvobjektos neapstātos, vietvaras spiestas meklēt risinājumus – viens no variantiem ir aizņemties Valsts kasē, bet jau tagad ir skaidrs, ka no daļas plānoto darbu pašvaldībām nāksies atteikties, lai nebūtu “jāiesaldē” kāds no iesāktajiem objektiem.
Jēkabpils reģionālajā slimnīcā šobrīd notiek rekonstrukcijas darbi, paredzot uzlabot infrastruktūru gan stacionārā, gan slimnīcas ambulatorajā daļā. Būvmateriālu cenu pieauguma, kā arī dažu citu apstākļu dēļ projekts kļuvis dārgāks. Ja sākotnējā būvniecības līguma summa bija 3,2 miljoni eiro, tad tagad tie ir 3,8 miljoni eiro. “Galvenās materiālu grupas, kas ir sadārdzinājušās, ir metāla izstrādājumi. Metāla izstrādājumiem pieaugums dažām pozīcijām pat pārsniedz 100 procentus. Diezgan liels pieaugums ir arī, ja skatāmies siltinājumus, tas pats putupolistirols, vate. Tiem arī ir vairāk nekā 30 procentu pieaugums. Ja skatās vidēji, būvmateriālu pieaugums par šo periodu ir no 20 līdz 30 procentiem,” norāda Māris Avens, SIA “Jēkabpils PMK” tehniskais direktors.
Par sākotnējo līgumcenu, kādu pašvaldībai bija piedāvājis būvuzņēmējs, visus darbus vairs nav iespējams veikt. Vietvarā skaidro, ka būvniekiem tiek prasīti dokumenti, kas pierādītu atsevišķu būvniecības materiālu izmaksu sadārdzinājumu. “Ir lokālās tāmes, kas ir izdalītas konkrēti, cik maksā materiāls, cik ir alga, cik ir mehānismi. Šīs tāmes viņš pierāda konkrētās pozīcijās, piemēram, materiāla pieaugums viņam ir plānots 20 eiro par kvadrātmetru, pēkšņi pierāda ar dokumentāciju, ka šobrīd iepirkuma cena ir 30 eiro. Tas ir par pamatu, kas varētu likt pārskatīt šīs tāmes, bet katrā ziņā ne visu tāmi,” saka Raivis Ragainis, Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs.
Pēc līdzīga principa rīkojas arī citas pašvaldības. Sadārdzinājuma kompensēšana no pašu budžeta gan nav reāla. “Ņemot vērā sadārdzinājumu uz pārtiku, degvielu, uz visu, tad droši vien tādas naudas nav. Tas ir ne tikai Līvāniem. Kaut kas jau ir, bet īstenībā tik daudz varētu nebūt, tāpēc būs iespēja palielināt, kredītus ņemot,” uzsver Andris Vaivods, Līvānu novada domes priekšsēdētājs.
Pašvaldības cer iegūt trūkstošo finansējumu, aizņemoties līdzekļus Valsts kasē. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā skaidro, ka šobrīd šāda iespēja plānota tiem projektiem, kurus pašvaldības īsteno, izmantojot ministrijas piedāvāto kovida aizdevumu programmu. “Mūsu piedāvājums ir pašvaldībām iespēja pretendēt uz aizdevumu summas palielinājumu. Aprēķins ir tāds, ka palielinājumam mēs rēķinām līdz 15 procentiem no kopējās summas, kas valsts aizdevumā bija piešķirts,” saka Ilze Oša, VARAM valsts sekretāra vietniece reģionālās attīstības jautājumos.
Tiesa, aizdevuma palielināšana par 15 procentiem situāciju būtiski neuzlabos. “Mēs saprotam, kādas izmaksas ir šiem projektiem. Esam spiesti atteikties no projektiem, kuri varētu pagaidīt,” norāda Uldis Riekstiņš, Aizkraukles novada domes izpilddirektors.
Lai gan šobrīd aptaujātie būvuzņēmēji ir gatavi turpināt iesāktos darbus un arī pašvaldības nav ar mieru projektus “iesaldēt”, Ekonomikas ministrijā uzsver, ka atsevišķos gadījumos vietvarām būtu izdevīgāk iesākto uz laiku atlikt.
#SIF_NVZ2022
