Turpmāk, dodoties iepirkties, jārēķinās, ka par pārtikas produktiem maksāsim vairāk. Galvenie iemesli - pasaulē kāpušas cenas palmu eļļai, cukuram un graudiem, kuri ir pamatizejvielas daudzu citu produktu ražošanā.
Agrāk vai vēlāk šo preču cenu pieaugums atbalsojas arī Latvijas pārtikas tirgū. Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe ReTV Ziņām skaidro - šobrīd pasaules ekonomikā būtiskas pārmaiņas rada notiekošais pārvadājumu sistēmā. “Ir ostas pārpildītas, kavējumi, kādi nekad nav bijuši. Ķīnā liela osta uz dienu ciet, un pārvadājumi kavējas, nav mazas problēmas, kā tad, kad kuģis iesprūst Suecas kanālā, bet vispār sistēmā notiek izmaiņas. Tas ir dārgi.”
Tāpat pārtikas cenas ietekmē arī visai būtiskais degvielas cenu pieaugums, kas nepilna gada laikā sasniedzis jau teju 30%. Savu ietekmi rada arī pandēmija. Cik daudz tieši cenas pieaugs, ekspertiem šobrīd grūti prognozēt. Tiek lēsts, ka tas varētu būt vismaz ap desmit procentiem. Taču skaidrs, ka cena augs visās pārtikas preču grupās. “Kā ies ar vakcināciju, kā tūrisma biznesā, cik liels pārtikas patēriņš un tie lielie zviedru galdi, kas tagad nenotiek, tāpēc tas viss ir tādā miglā tīts,” saka Ingūna Gulbe.
Maiznīcas “Liepkalni” pārstāve Agne Čākure ReTV Ziņā stāsta, ka kopš jaunā gada sadarbības partneri ik nedēļu ziņo par izejvielu cenu izmaiņā. Viņa skaidro, ka dārgāks kļūst arī iepakojums, kā arī elektrība un īpaši gāze. “Eļļa par 17%, gaļa 35%, sēklas 25%, iepakojums tiešām kritiski jau par 12%, bet būs vēl. Un ir tā, ka mēs nonākam sprukās dažreiz, ka produkts aiziet zem pašizmaksas, tad esam spiesti celt cenas.”
Čākure skaidro, ka pagaidām produkcijai cenas vēl neesot celtas, bet, visticamāk, pēc Jāņiem to nāksies darīt. Atsevišķām smalkmaizītēm, eklēriem pieaugums varētu būt par diviem līdz trīs centiem, bet tortēm un kliņģeriem par pieciem līdz septiņiem procentiem.
Mums kā patērētājiem atliek vien rēķināties, ka par to pašu naudas summu jau drīzumā varēsim nopirkt mazāk pārtikas produktus.
