Līdzās tradicionālajiem lopkopības veidiem, piemēram, aitu un govju turēšanai, Latvijā aptuveni 120 saimniecībās audzē arī gandrīz 17 000 briežu. Lai arī šis saimniekošanas veids nav pats populārākais, starptautiskā līmenī briežkopība Latvijā tomēr ir atzīta. Lai šo sektoru turpinātu attīstīt, briežu audzētāji norāda – viņi ir neziņā par valsts atbalstu.
Briežu dārzs “More” Siguldas novadā ir viens no pirmajiem Latvijā – Paeglīšu dzimta šeit saimniekot sākusi pirms gandrīz 30 gadiem. Safari parka “More” saimniece Māra Paeglīte: “Šeit ir ne gluži labvēlīgas zemes tādai tradicionālai lauksaimniecībai. Tēvs redzēja, kā šādas zemes izmanto savvaļas dzīvnieku audzēšanai Anglijā un Zviedrijā, sāka savu hobiju ar sešiem briežiem, astoņiem hektāriem.”
Tagad šeit 150 hektāros audzē nu jau kopumā 500 selekcijas dzīvnieku. Bioloģisko lauksaimnieku un savvaļas dzīvnieku audzētāju asociācija ik gadu pulcē ārzemju kolēģus un vietējos nozares ekspertus, lai diskutētu par briežkopības attīstību. Šobrīd esot daudz nezināmā par saimniekošanas prasībām turpmākajos gados. Sevišķi aktuāls esot jautājums par zālāju apsaimniekošanu. SIA “Dunduru pļavas” saimnieks Ralfs Jenerts stāsta: “Apsaimniekojamās platības tiek pilnībā vai nu noganītas, vai nu no tām tiek savākts siens vai skābsiens – barība dzīvniekiem. Mums ir jātērē speciāli resursi, lai to novāktu, bet varbūt šoreiz mums nav lieki krājumi vajadzīgi uz ziemas periodu?! Ja varam atstāt kaut kādu esošo zālāju masu, attiecīgi nākamajā gadā esam ielabojuši zemi ar dabiskajām zālāja sēklām, kas stiprina nākamā gada zālāja ražu.”
Prasība nopļaut un savākt pilnīgi visu zālāju resursu ziņā neesot efektīva, turklāt pretrunā ar valsts pieņemto bioekonomikas stratēģiju. Problēmu atzīst arī Zemkopības ministrija, kas gan risinājumu nepiedāvā. Zemkopības ministra biroja vadītājs (NA) Jānis Eglīts: “Šobrīd notiek diskusijas par vairākiem variantiem, tajā skaitā arī pļaušana un nenovākšana. Viennozīmīgi skaidrs, ka jāpļauj būs. Jautājums par to, vai un kādā apjomā jānovāc, tas vēl diskusiju jautājums.”
Tāpat saimniecības uzskata, ka ir atstātas pabērna lomā, nesaņemot finansiālu atbalstu par katru briedi, kā tas ir, piemēram, par aitām vai cūkām. Ministrija spēj tikai norādīt – viss atkarīgs no valsts budžeta. Jānis Eglīts: “Šobrīd esam situācijā, kad jau runājam par konkrētu valsts atbalsta mehānismu briežkopībai, par briežu vienībām. Šis ir nākamā gada budžeta jautājums. Tieši tāpat kā nākamais valsts budžets, subsīdijas, kas nāk no valsts maka, konkrēti briežkopības sektoram, būs atkarīgs no tā.”
Jāpiemin, ka ministrijā apņemšanās par vienlīdzīgu atbalstu visām nozarēm bijusi jau 2019. gadā, bet neīstenojās realitātē. Par nākotni Zemkopības ministrijā saka - lielāka skaidrība būšot septembrī. Tikmēr briežkopības nozares nozīmi ieskicē arī zinātnieki. AS “Biolat” pārstāvis, zinātnieks Uģis Klētnieks saka: “Pats interesantākais ir šie briežu mīkstie radziņi. Kāpēc viņi ir interesanti? Viņi aug ātrāk nekā audzēju šūnas. Pēdējo gadu pētījumi parāda, ka tur ir vielas, kas spēj iedarboties pret vēzi un arī aizkavēt un iedarboties pret novecošanas procesiem, varbūt pat šūnas padarīt jaunākas.”
Zinātnieks atzīst, ka nākotnē briežu ragu ekstraktu varētu izmantot onkoloģijas jomā un citu slimību novēršanai. Izrādās, brieža gaļa ir arī veselīgāka par liellopa vai cūkas gaļu.
