Briedusi jau teju desmit gadus, šogad beidzot noslēdzās kārtējā administratīvi teritoriālā reforma. Daudzas pašvaldības tai pretojās, sūdzoties Satversmes tiesā. Dažām savu taisnību arī izdevās aizstāvēt. Šobrīd vietvarās gan vēl turpinās darbs pie administratīvā aparāta izstrādes, tikai laiks rādīs, cik tas būs efektīvs un arī ekonomisks.
Šogad lielā daļā Latvijas teritorijas iezīmējas jaunas vietvaru robežas. 1. jūlijā spēkā stājās administratīvi teritoriālā reforma. Līdzšinējo 119 pašvaldību vietā darbu turpina vien 43 pašvaldības. Pašvaldībās gatavošanās pārmaiņām gan sākās jau pērn, saskaņojot budžetus, vienojoties par kopīgiem īpašumiem un administratīvos aparātus. Ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs ReTV uzsver, tikai šobrīd izkristalizējas, cik produktīvs ir bija šis darbs. “Tie, kas strādāja efektīvāk, tie ir tie uzvarētāji beigās, tagad īpaši situācijā ar kovidu un vēl energoresursu krīze klāt. Jāsaka, ka tās pašvaldības, kur šī te mūsu maksātā naudiņa mazāk tiek noēsta administratīvās vajadzībās, tās būs vinnētājs.”
Ceļš līdz administratīvi teritoriālajai reformai nebija viegls. Netrūka iedzīvotāju protestu un skaļas debates Saeimā, bet galu galā vairākus nozīmīgākus lēmumus šogad tomēr pieņēma Satversmes tiesa. Martā tā lēma, ka Skultes pagasta pievienošana Saulkrastu novadam neatbilst Satversmei, šai teritoriālai vienībai jāpaliek Limbažu novadā.
Lai gan priekšvēlēšanu laiks jau ritēja pilnā sparā, vien maija beigās Satversmes tiesa lēma, ka arī Varakļānu novada pievienošana Rēzeknes novadam neatbilst Satversmei. Ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs ReTV vērtē, ka Satversmes tiesas spriedums par Varakļānu novada nākotni, izvērtējot Saeimas deputātu pieļautās kļūdas, bija vienīgais iespējamais risinājums.
Tomēr reformai punkts vēl nav pielikts - jaunizveidotām vietvarām priekšā nopietns darbs, lai izveidotu efektīvus pārvaldības modeļus. Jānis Turlajs ir nepatīkami pārsteigts par Saeimas lēmumu šobrīd jau līdz 2029. gadam atcelt piecu valsts pilsētu apvienošanu ar blakus esošo novadu teritorijām. Visu šo laiku šiem novadiem nebūs attīstības centra, kāds ir viens no reformas mērķiem. “Tie ir diezgan politiski lēmumi, tur racionāla lēmuma nav. Vidusskolā Ventspilī mācās no visa Ventspils novada, nevis viņi mācās kaut kur Ugālē vai kur citur, kur ir daži skolēni skolā. Un tā arī ir citās vietās. Es saprotu, ka tas sarežģī dzīvi pilsēta. Tā kā mēs esam demokrātiska valsts, tad mums ir jābūt solidāriem un jāsubsidē arī tās malienes.
Savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram šķiet, ka līdz šim īstenotā administratīvi teritoriālā reforma ir signāls pašvaldībām rūpēties par līdzsvarotu reģionu attīstību visā Latvijā.
Jaunizveidotajām nu jau krietni lielākajām pašvaldībām tagad biezāks arī kopējais maciņš. No vienas puses tā ir iespēja attīstīt dažādas vietējiem iedzīvotājiem būtiskas ieceres un vajadzības, bet no otras puses - arī politiķiem nostiprināt savu varu un pašvaldību administratīvo aparātu. Lai gan reformas mērķis bija pavisam cits.
Valsts kontrole jau vērtē cik pārdomāti jaunās pašvaldības šobrīd veido administratīvo aparātu. Vai tas nebūs pārlieku uzpūst un vai silta vietiņa neatradīsies ikvienam, kurš līdz šim figurējis pašvaldību gaiteņos. Rezultāti gaidāmi nākamā gada jūnijā. Valsts kontroles padomes loceklis Edgards Korčagins: “Mēs esam saņēmuši informāciju no VARAM par to, ka atsevišķās pašvaldībās, veidojot jauno struktūru, darbinieki un amata vietas ir sapludināti kopā, neizvērtējot, vai visi šajos amatos tiešām ir nepieciešami.”
Nākamajā gadā jaunajām pašvaldībām priekšā daudz darāmā. Aizvien jāturpina administratīvā aparāta plānošana, kur vēl citas reformas, piemēram, skolu tīkla sakārtošana, kas daudzās vietvarās velkas jau gadiem. Ekonomģeogrāfs Turlajs gan uzskata, ka veiktās reformas ir nozīmīgs pavērsiens efektīvākas pārvaldīšanas sistēmas ieviešanā Latvijā. Taču nav izslēgts, ka, samazinoties iedzīvotāju skaitām, arī turpmāk būs teritorijas, kurām nāksies apvienoties.
