Palielinoties slodzei, kas saistīta ar Covid-19 pacientu pieplūdumu, intensīvās terapijas iespējas ir gandrīz izsmeltas, jebkurā brīdī var iestāties situācija, kad pacientus jāsāk šķirot. Pēdējās dienās šādu brīdinājumu izteikusi ne tikai Austrumu slimnīcas vadība - gan ar piebildi, ka jādara viss iespējamais, lai tik tālu nenonāktu. Ko īsti nozīmē pacientu šķirošana jeb prioritizēšana?
Pacientu šķirošana, precīzāk, prioritizēšana slimnīcās tiek uzskatīta par galēju metodi, kas izmantojama apstākļos, kad brīvu mākslīgās plaušu ventilācijas gultu slimnīcu intensīvās terapijas nodaļās tikpat kā vairs nav. “Ir izstrādātas tādas vadlīnijas, kā pacientus varētu šķirot vai triažēt pacientus, kurus tiešām, ņemot vērā ārstu konsilija lēmumu, ir iespējams izglābt, kuriem pēc tam dzīves kvalitāte un dzīvildze pēc tam ir daudz maz atbilstoša viņu vecuma stāvoklim, kopīgajai situācijai,” pauž Uģis Muskovs, Vidzemes slimnīcas valdes priekšsēdētājs.
Vadlīnijas pacientu šķirošanai Covid-19 pandēmijas apstākļos izstrādātas jau pagājušajā gadā. Tajās paredzēts, ka prioritizēšana attiecas uz pilnīgi visiem pacientiem, kuriem nepieciešama intensīvā terapija, nevis tikai uz Covid-19 slimniekiem. Par to, kuram veikt dzīvību glābjošos pasākumus un kuram ne, būtu jālemj konsilijam ar vismaz trim ārstiem, no kuriem viens ir reanimatologs ar pieredzi intensīvajā terapijā. “Mūsu izaicinājums ir visā nozarē meklēt šīs gultas, meklēt medicīnisko personālu. Tagad tiek domāts arī par starptautiskās palīdzības pieprasīšanu ārzemju speciālistiem, lai šādu gadījumu mūsu ārstiem būtu pēc iespējas mazāk. Tā ir galējā robeža, kad [terapiju vairs] nevar nodrošināt,” skaidro Uģis Muskovs.
Jāpiebilst, ka pacientu prioritizēšana ir veikta arī pirms Covid-19 pandēmijas, taču tagad tā sasniegusi miera laikiem nebijušus apmērus. Pirmā līmeņa šķirošana jau notiek neatliekamās medicīniskās palīdzības līmenī, piemēram, iesakot uz slimnīcu doties paša spēkiem, ja veselības problēmas nav drauds dzīvībai. “Tās varētu būt tādas traumas, kas nav saistītas ar asiņošanu vai ar bezsamaņas epizodi. Tie būtu sasitumi, sastiepumi, arī plaukstas, pēdas kaulu lūzumi. Tas varētu būt apdegums, kas ir ne lielāks par pacienta plaukstas izmēru; tie varētu būt pacienti, kuriem ir jau zināmas diagnozes, piemēram, arteriāla hipertenzija. Dispečers tad noteikti uzaicinās vispirms pacientam vēlreiz pārskatīt iespēju iedzert savus medikamentus, pārzvanīt, tad pieņemt gala lēmumu [par NMPD izsaukšanu]. Tie varētu būt arī gadījumi, piemēram, kad ir dzemdības bez sarežģījumiem,” pauž Raita Krišjāne, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Operatīvās vadības centra vadītāja.
Pašlaik neatliekamā medicīniskā palīdzība uz slimnīcām transportē vienīgi tos pacientus, kuru dzīvība ir apdraudēta. Kaut arī pie slimnīcām jāstāv rindā, gaidot, līdz slimnieks tiek uzņemts, visiem pacientiem vieta tomēr ir atradusies. Ja tiks iedarbinātas slimnīcu vadlīnijas par pacientu šķirošanu, var būt citādi - slimnīcas var kāda pacienta uzņemšanu atteikt. Jāpiebilst, ka no vadlīniju “iedarbināšanas” slimnīcas attur ne vien ētiski, bet arī juridiski aspekti - jau tagad noskaņojums daudzu Covid-19 pacientu tuvinieku vidū esot nokaitēts, tiekot draudēts ar tiesu darbiem, bet dažkārt pacienti piesaista pat juristus, kuri gatavi sekot, vai tiek ievērotas ārstēšanas vadlīnijas. Tas rada papildu slodzi slimnīcu personālam.
