Brenguļu “mērkaķu dārzā” vāc čiekurus

Ceļš līdz jaunam meža ir ļoti garš. Tā ir ne tikai stādīšana un jaunaudžu kopšana, bet arī sēklu iegūšana. Šis darbs norit ziemā. Ar marta sākumu noslēgsies. Kā norit ražas laiks mežā, to skaidrojām, ielūkojoties AS „Latvijas valsts meži” Brenguļu sēklaudzēšanas plantācijā.

„Šobrīd notiek priežu veidošanas un čiekuru vākšanas darbi. Mūsu sezona ir ziema, sākam vākt novembrī un līdz martam,” stāsta Rietumvidzemes sēklkopības iecirkņa vadītāja Zaiga Saulāja. “Mums ir ļoti svarīgi to darīt šajā vēsajā laikā, kad čiekurs ir ciet. Vajag dabūt sēklas, nevis lai izbirst. Reizēm martā jau ir tik silts, ja priedes ir lielas, tad augšā ir vēl siltāks. Tie sāk vērties vaļā, kas mums neder, jo vajag sēklu, ne tikai čiekuru.”

Zaiga Saulāja stāsta, ka šogad nav tik laba raža, kā ir bijusi citus gadus. „Ir bijuši labākai gadi. Manā iecirknī šogad arī eglēm nav raža. Tie ir laika apstākļi, kad zied, jo egle ir diezgan cimperlīga, arī priedei tas pats. To mēs nevaram ietekmēt. Tas tāpat kā lauksaimniekam – mēs esam atkarīgi no dabas. No viena čiekura iegūst 18-25 sēkliņas. No kilograma sēklu var izaudzēt apmēram 100 tūkstošus stādu.”

Priežu plantācija, kurā tiek vākti čiekuri, ir nevis, kā ierasts redzēt, priežu audzes mežā, bet gan drīzāk atgādina augļu dārzu, jo kokiem vainagi ir speciāli veidoti, noapaļoti. „Mēs tos veidojam ik pa trīs līdz četriem gadiem. Veidojam ne tikai tāpēc, lai varētu tikt klāt tiem čiekuriem, bet lai to koku noturētu, lai ir vieglāk lasīt. Paši zināt, kādi ir koki mežā. Tu nekāpsi tādā augšā. Vietējie, cik es esmu dzirdējusi, sauc šo plantāciju par mērkaķu dārzu, nezinu kāpēc, laikam tāpēc, ka viņiem tās priedes liekas tādas spocīgas. Svarīgi, veidojot to priedi, pārāk nepārveidot, lai neaiziet viss spēks uz jauno skuju un dzinumu veidošanu, bet lai pietiek spēka veidot arī to ziediņu, ziedēt, arī čiekuru veidot.”

Arī paši koki, kas aug plantācijā, nav gluži parastas meža priedes. „Šie ir visi atlasīti kloni, no mežaudzēm kopā ar zinātniekiem atlasīti. Mums ir atlasīti tādi, kas ātri aug un kam labi kaltē veras čiekuri vaļā. Svarīgi, lai būtu daudz čiekuru un lai labi veras vaļā. Lai mēs zinām, kad tas ies uz mežu, būs taisns, slaids un labi augs. Te ir visi potējumi, kas ir atlasīti, un tas arī ir tas, kas tālāk dod to kvalitatīvo mežu.”

Priežu un egļu čiekuru vākšana pamatā jau ir roku darbs. Galvenais iemesls ir tas, ka čiekurs ļoti stingri turas pie zara. „Ir mums plantācijas, kur veido arī ar traktortehniku, bet tur praktiski apveido tikai malas un nedaudz augšu paņem nost. Tas atvieglo darbu puišiem, bet tāpat pēc tās traktortehnikas jāiet un jāiztīra, jāpiepucē. Čiekuru lasīšana ir tikai roku darbs.”

Mārtiņš Kovisārs, kurš tobrīd kopā ar tēvu un brāļiem veic šo darbu, stāsta, ka vispirms ir jādomā par drošību. „Ir speciāls kāpšanas ekipējums, drošības virves augšā pie vainagiem, lai var pieāķēties, lai nenokrīt zemē. Tad ir sedli, kur visādas karabīnes, kur zāģīti piekabināt.”

Mārtiņš čiekuru vākšanā un plantāciju apkopšanas darbos strādā desmit gadus, apguvis arī arborista prasmes. „Grūtākais? Nav jau nekas grūts! Pierasts jau ir, jāmāk noturēties kokā! Es kāpju, vecākais brālis apzāģē, izveido vainagu. Tētis lasa čiekurus, jaunākais brālis arī kāpj.”

Zaiga Saulāja stāsta, ka ar sēklu savākšanu vēl nekas nebeidzas, tālāk sēklas ceļo uz kalti. „Kolēģi attiecīgi kaltē, dabū sēklas, tad šķiro, atlasa bojātās, tukšās, atspārno. Tikai tās kvalitatīvākās tiek dotas tālāk uz kokaudzētavām.”

Lai izaugtu kvalitatīva sēkla, Zaiga Saulāja stāsta, ka būtībā jau priežu plantāciju nākas apsekot un uzmanīt visu gadu. „Divreiz gadā vērtējam ražu. Pavasarī vērtējam ziedēšanu, kas būs nākamā gada raža. Augusta beigās vērtējam jau ražu čiekuriem. Skaitām čiekurus. Ir zināma sistēma, pēc kā to darām, tad jau zinām, cik mums būs darba, cik apmēram ievākto čiekuru šajā ziemas sezonā. Ir plantācijas kopšana, jaunās priedītes tiek appļautas divreiz gadā. Šeit mums ļoti labi zāle aug, te ir ļoti laba augsne, ļoti labi aug gan priedes, gan zāle. Reizi gadā mēs izpļaujam arī visas šīs ejas. Nav tā, ka tās tikai aug. Mēs kādā brīdī atnākam un tikai salasām. Meža zvēriem ļoti patīk šī plantācija.”

Tagad jau var teikt, ka čiekuru ražas sezona tuvojas noslēgumam, jo pavisam drīz marts ar pavasara sauli.