Pašvaldībās, no kurienes atkritumi tiek vesti uz poligonu ''Getliņi'', bioloģiski noārdāmie atkritumi bija jāsāk šķirot jau no šā gada sākuma. Ķekavas novadā bioloģisko atkritumu šķirošana esot uzsākta privātmājās un juridiskajiem klientiem, bet pie daudzdzīvokļu mājām brūnais konteiners, kurā jāliek zaļie un pārtikas atkritumi, esot tāds kā eksperiments. Vēl tikšot vērtēts, cik šāds projekts ir dzīvotspējīgs.
Ķekavas novada pašvaldības Īpašumu pārvaldes vadītājs Edgars Melnieks pauž, ka motivācija bioloģisko atkritumu šķirošanai ir finansiālais ieguvums. “Šobrīd tā situācija ir tāda, ka iedzīvotāji gatavi masveidā to darīt, līdz ar to atkritumu apsaimniekotāja piedāvātā cena ir lielāka nekā parasto sadzīves atkritumu savākšanai.”
Arī uzrunātie iedzīvotāji teic, ka pagaidām bioloģiskos atkritumus nešķiro. Esot domas, ka to varētu darīt, taču līdz tam vēl nav tikts.
Olaines novadā par bioloģisko atkritumu šķirošanu vēl tikai domā. No 1. marta konteineri bioloģiskajiem atkritumiem tikšot uzlikti slēgtos konteineru laukumos Jaunolainē un Gaismas ciematā, bet līdz gada beigām - arī Olainē. Arī šeit lielākās bažas esot par pareizu šķirošanu, kas būtiski ietekmēs cenu.
A/S ''Olaines ūdens un siltums'' atkritumu apsaimniekošanas iecirkņa vadītājs Sandris Raitums atzīst, ka iedzīvotājiem ir ļoti jāmaina savi paradumi, lai pareizi sašķirotu atkritumus. “Parastos Atkritumus poligons “Getliņi” pieņem par 66 eiro tonnā, tad bioloģiskos – par 5 eiro. Ja viņi neatbilst šai klasei jeb bioloģiskajiem atkritumiem, tas ir, ja tur ir piejaukumi, plēves, vēl kaut kas, kas sabojā to masu, tad automātiski tas tiek pieņemts par 90 eiro, kas ir dārgāk nekā sadzīves atkritumi.”
Edgars Melnieks stāsta, ka daudzdzīvokļu māju konteineru laukumi vietām esot slēgti – tas neizslēdz iespēju kādam citam, kurš neko nav dzirdējis par bioloģiskajiem atkritumiem, izmest kaut ko.
Lielākais Pierīgā strādājošais atkritumu apsaimniekotājs skaidro, ka šobrīd Rīgā un Pierīgā kopumā uzstādīti 115 specializētie BIO konteineri. Pēc SKDS veiktās aptaujas rezultātiem noskaidrots, ka atkritumus šķiro 2/3 iedzīvotāju, bet bioloģiskos - ceturtā daļa.
Cik Pierīgas pašvaldībās pašreiz tiek šķiroti bioloģiski noārdāmie atkritumi, neesot zināms. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija šādus datus gan pieprasījusi no pašvaldībām, bet visas atbildes vēl neesot ne saņemtas, ne apkopotas.
