“Billītēs” atsauc atmiņā talkošanas tradīcijas

Bioloģiski vērtīgas pļavas saglabāšanai rakstnieka Edvarta Virzas tēva mājās “Billītēs” jau otro reizi aizvadīta siena talka, kas ļauj iepazīt arī seno dzīvi lauku sētā. Edvarts Virza ir viens no izcilākajiem divdesmitā gadsimta rakstniekiem, dzejniekiem un publicistiem, kam tuva bija lauku dzīve. Zemnieku sētas ikdienu viņš aprakstījis arī populārajā poēmā “Straumēni”.

Lietus mākoņi rakstnieka, dzejnieka un publicista Edvarta Virzas dzimtajām vietām bija metuši līkumu. Gluži kā sendienās, dungojot tautas dziesmu, meitas un arī daži puiši pļavā grāba čaukstošo sienu. Kā atzīst talcinieki, seno dienu vīziju uzburt izdevies. “Kad tu redzi to dabīgo pļavu, sagrāb ar savām rociņām, ar grābeklīšiem, arī uzģērb to linu kreklu, kā tas varētu senos laikos bijis, es domāju, ka, jā,” saka Ilvija Ķurbe, talkas dalībniece no folkloras kopas “Tarkšķi”.

“Mācāmies no jauna. Es kaut kad sen bērnībā biju grābis. Tad mani pie kraušanas nelika, tad drīkstēja lēkāt pa tām čupām, bet ir bijusi pieredze. Mums arī pašiem ir tāda pļaviņa, kur mēs tā kā.. esmu trenējies, ir nostāvējusi gadu,” atminas Mārtiņš Ķurbe, talkas dalībnieks no folkloras kopas “Tarkšķi”.

Par vietu, kur dzimis viens no izcilākajiem 20. gadsimta latviešu rakstniekiem Edvarts Virza jeb īstajā vārdā Jēkabs-Eduards Liekna, mūsdienās simboliski atgādina akmens ar māju nosaukumu, bet starp sirmajiem ozoliem plešas bioloģiski daudzveidīga pļava, kas nodota talcinieku apsaimniekošanai. “Sienas talkas ir svarīgas, jo viens ir sienu nopļaut, bet vēl svarīgāk ir izvākt, jo pļavas ir tā kā altruistes. Tās ir pieradušas, ka siens tiek aizvākts, lai pēc tam atkal nākamajā gadā krāšņi uzaugtu Jāņu laikā. Šajā pļavā ļoti svarīgi ir sienu novākt arī tāpēc, ka šeit ir lupīnas, kas pirms ziedēšanas tika nopļautas,” stāsta Lauma Krišāne, Dabas aizsardzības pārvaldes vecākā eksperte.

“Visas puķes, visus augus es nepazīstu, bet man liekas, ka jebkurš mūsu cilvēks jūtas ļoti labi dabīgā Latvijas lauku pļavā, kādu mums ir palicis ārkārtīgi maz. Mums te tieši tajā vietā - “Rāceņos”, kur Edvarts Virza ir dzimis -, tur mums ir naktsvijoles, kas atgriezās. Pagājušajā vasarā bija viena, ko mēs pamanījām, un šovasar mēs izskaitījām jau piecpadsmit,” saka Anna Žīgure, Edvarta Virzas mazmeita.

Lauku dzīves ikdienu 19. gadsimtā, kā arī savas bērnības atmiņas rakstnieks spilgti atainojis leģendārajā poēmā “Straumēni”, kam iedvesmu esot smēlies līdzās esošajās tēva mājās “Billītes”. Jau otro gadu tagadējai “Billīšu” saimniecei, sadarbojoties ar Dabas aizsardzības pārvaldi, seno lauku dzīves ikdienu var sajust siena talkās.