Biedrība “Par ķepām” glābj ielas kaķus

Šodien ir Starptautiskā dzīvnieku aizsardzības diena. Pirmo reizi šo dienu sāka atzīmēt 1931.gadā Florencē, kad ekologi aktualizēja nepieciešamību aizsargāt izzūdošās savvaļas dzīvnieku sugas. Mūsdienās 4.oktobris kļuvis par visu dzīvnieku aizsardzības dienu, sevišķu uzmanību pievēršot tieši mājdzīvniekiem, kuri visvairāk pakļauti cietsirdībai. Stāsts par jēkabpilieti, kura nesavtīgi ziedo savu laiku un līdzekļus, glābjot uz ielas nonākušus kaķus.

 Jēkabpiliete Laima Bebre un viņas vadītā biedrība “Par ķepām” ikdienā rūpējas par vairākiem desmitiem ielas kaķu gan sniedzot viņiem pajumti, kamēr tiek atrasti jauni saimnieki, gan uzņemoties rūpes par viņu veselību. Dzīvojot uz ielas, daudzi saslimst, bet ir arī tādi gadījumi, kad Laimas rokās nonāk dzīvnieki ar smagām traumām, kas gūtas cilvēku cietsirdības dēļ. “Kaķītis klīda raudādams, viņu paņēma viena sieviete. Singa nav sterilizēta, sieviete nesaprata, kāpēc viņa tik traki ņaud. Drausmīgi kliedza, skrēja pa istabu. Vīrietis to neizturēja, laikam ar kādu metāla stieni kā sita pa kājiņu, viņa no sāpēm no trešā stāva izlēca,” stāsta Laima Bebre, biedrības “Par ķepām” vadītāja.

Tā kā bijušie saimnieki kaķi atpakaļ nevēlējās ņemt, Laima uzņēmās rūpes par siāmieti un aizveda viņu pie veterinārārsta, kurš izglāba viņa kāju. “Dakteris teica – pa viņa garo darba mūžu pirmo reizi ir tik smalki sists ar tādu metāla stieni, ka pilnīgi kā mozaīka visa kājiņa izira, nevis tā, ka nokrīt no augstuma vai mašīna... lūzums ļoti nesmuks. Tagad Singa ārstējas divus mēnešu, pie mums dzīvo, mēs viņu mīlam, kopjam,” saka Laima Bebre.

Daļu līdzekļu, kas nepieciešami kaķu uzturēšanai un ārstēšanai, biedrībai saziedo līdzcilvēki, bet gadījumos, kad naudas pietrūkst, Laima iegulda savus līdzekļus, jo dzīvnieku glābšanu viņa uzskata par savu misiju. Ar cilvēku nežēlību ikdienā sastopas arī veterinārārsti. “Tā kā es esmu arī Jēkabpils dzīvnieku patversmes vetārsts, svaigs gadījums, kad pagastā pie Rogāļu akmens tika atrasta kaķenīte, kas bija šausmīgi tieva, izkāmējusi kā skelets, piedevām grūsna, ar milzīgu plēstu brūci uz ciskas, uz vēdera, kura bija jāoperē steidzīgi. Tur nav pat māju tik tuvu, kāds bija to dzīvnieku tur izmetis. Patversmes darbā diemžēl nākas ļoti bieži saskarties ar šādu cilvēku bezatbildību,” saka Vineta Stašāne, veterinārārste.

Problēma ir arī tāda, ka daudzi saimnieki nesterilizē savus mājdzīvniekus, pēc laika daļa šo dzīvnieku nonāk uz ielas. “Obligāti ir jāsterilizē savs dzīvnieks, ja viņš tiek laists ārā. Tas ir ļoti svarīgi, jo pašreiz gan kaķu, gan suņu Latvijā ir pārprodukcija, es teiktu, jo atbildīgo roku ir daudz mazāk nekā šo dzīvnieku. Un tādēļ cieš dzīvnieki,” pauž Vineta Stašāne.

Starptautiskajā dzīvnieku aizsardzības dienā iedzīvotājiem tiek atgādināts, ka, uzņemoties rūpes par dzīvnieku, saimnieks uzņemas arī atbildību par sava mīluļa veselību un labsajūtu, tādēļ, lemjot par jauna suņa vai kaķa ņemšanu, ir rūpīgi jāizvērtē visi apstākļi un iespējas.


Foto: Freepik