Arvien vairāk cilvēku pievērš uzmanību tam, lai dzīvotu nepiesārņotākā vidē un dabai draudzīgāk, tāpēc iecienītāki kļūst arī beziepakojuma veikali. Tas, ka cilvēkiem ir svarīga šādu veikaliņu pastāvēšana, pierādījās Kuldīgā. Kad īpašnieki dažādu iemeslu dēļ nolēma slēgt tikai pirms gada atvērto veikalu “KUULE”, īsā laikā ar sociālo mediju palīdzību izdevās atrast jaunu saimnieku, kas turpina iesākto. Veikala durvis slēgtas bija vien nedēļu.
Pagājušā gada jūlijā Kuldīgā gājēju ielas koncepta veikaliņu klāstu papildināja pirmais beziepakojuma veikals pilsētā “KUULE”. Īsā laikā tas kļuva par iecienītu iepirkšanās vietu daudziem, tāpēc liels pārsteigums šoruden bija īpašnieku paziņojums sociālajos medijos, ka sākusies izpārdošana un veikaliņu slēgs. Tas, tēlaini sakot, izraisīja vētru. Ļaudis ne tikai izteica atbalstu, bet uzrunāja līdzīgi domājošus uzņēmīgus cilvēkus turpināt iesākto. Anita Kreicberga-Zušmane arī bija pastāvīga veikaliņa apmeklētāja, ziņa īsā laikā lika pieņemt lēmumu pārņemt biznesu. “Iepriekšējie īpašnieki un visa komanda te ieguldījuši milzīgu darbu, lai viss varētu turpināties. Ja man no nullles būtu jāsāk, es pavisam noteikti nesāktu, īpaši šajā laikā, jo nezini, kas rīt sagaida,” atzīst Anita Kreicberga-Zušmane, veikala “KUULE” saimniece.
Jaunā veikala saimniece līdz šim attīstījusi ārstniecības augu produktu zīmolu “Mārītes Zālītes”, veikaliņā līdzās pastāvēs abi. Sastaptie pircēji neslēpa, ka ziņa par veikala slēgšanu bija viņus satraukusi. “Es domāju, ja man atkal jābraukā uz Rīgu, es “Burkā” iepirkos, tad Liepājā es zinu, ka ir, var jau atrast, bet tā ir lieka braukāšana, vieglāk tepat,” atzīst Vikija Poriete, kuldīdzniece.
Pirmais beziepakojuma veikals Latvijā tika atvērts 2018. gadā Rīgā. Pēc tā var teikt, ka to skaits pieauga ātri. “Mēs veicām pētījumu sadarbībā ar “Zero Waste Europe 2019” gada beigās, un tad Latvija, skatoties uz to beziepakojuma veikalu skaitu pēc iedzīvotāju skaita, bija tāda beziepakojuma veikalu lielvalsts. Lai gan pēdējā laikā šie precīzie dati nav apkopoti, to veikalu ir daudz. Mums nav kapacitātes izsekot. Bet es teiktu, ka to skaits pēdējos gados ir pieaudzis,” saka Mairita Lūse, “Zero Waste Latvija” biedre.
Ir veikali, kas šo gadu laikā pārtraukuši darbu, galvenie iemesli ir ekonomiskie apsvērumi un izdegšana, jo veikals bijis kā papildu nodarbošanās citai uzņēmējdarbībai. Savukārt atvērt jaunu veikalu rosina ne vien cilvēku pieprasījums arī reģionos pēc šādiem veikaliem, bet arī tas, ka šobrīd celmlauži jau ir veikuši vairākas iestrādnes, piemēram, pārliecinājuši ražotājus preci piegādāt lielā iepakojumā. Jāteic, ka pamazām arī lielveikalos tiek veidoti beziepakojuma stendi.
