Bērnunami pāriet uz ģimenes tipa telpu modeli

Latvija bez bērnunamiem – pēc politiķu solījumiem, šai iecerei vajadzēja īstenoties jau pagājušā gadā, tomēr šobrīd Latvijā darbojas 26 bāreņu nami. Bērnu skaits sociālās aprūpes iestādēs pēdējos gados gan krietni samazinājies, tomēr Labklājības ministrija informē, ka bērnu aprūpes centros joprojām aug 552 bērni. Pakāpeniski Latvijas aprūpes centros ievieš ģimenes tipa telpu modeli. Nākamgad tāds uzsāks darbu arī Ventspilī. 

Šodien puteņo. Ceļš līdz bērnu aprūpes centram Ventspilī ir neizbrienams. Ēkas atrodas pilsētas nomalē, tāpēc bērni ikdienā dzīvo citu pašvaldību internātskolās un savās istabās atgriežas vien nedēļas nogalēs. Vienā ēkas spārnā izvietojies veco ļaužu pansionāts, bet otrā bērnunams. Ventspils pašvaldības pārstāvis Didzis Ošenieks: “Uz šo dienu skaitlis svārstās robežās no 10-18 bērniem maksimums, kaut gan vēl dažus gadus atpakaļ mēs runājām par 30 bērniem.” 

Ja maza vecuma bērnus bez vecākiem visai ātri izdodas nodot adopcijai vai audžuģimenei, tad problēmātiskas uzvedības pusaudžus parasti neizvēlas, stāsta Ventspils aprūpes centra sociālie pedagogi, tomēr bāreņu skaits šajā iestādē pēdejos gados ir samazinājies uz pusi. Telpās, kuras sastāv no gaiteņa un nelielām istabām, šobrīd uzturas astoņi bērni. Lai radītu priekšstatu par dzīvi ģimenē, iekārtota plaša virtuve. “Latvijā cilvēki ir kūtri ņemt adopcijai pusaudžu vecuma bērnus, varbūt mēģina audžu ģimenē sākumā. Ja veidojas ļoti labs kontakts, tad var adopciju, bet praksē tas nav pierādījies, ka pusaudžus adoptē,” saka bērnu aprūpes centra darbiniece Ārija Čuhnova.

Vēl pagājušogad šajās istabās uzturējās 12 bērnu, kas izauguši bez vecākiem. Sasniedzot 18 gadu vecumu, mītnes vieta nav jāpamet, ja jaunietis joprojām mācas izglītības iestādē, bet to pabeidzot, pašvaldībai bāreņiem jāierāda sociālie dzīvokļi. Lai izveidotu priekšstatu, kāda ir dzīve ģimenē, vairāki bērnu aprūpes centri Latvijā ir pārveidoti par ģimenes tipa dzīvokļiem. Tādi atvērti Liepājā, Jelgavā un nākamgad būs arī Ventspilī. 

Vairumā Latvijas bērnunamu esot palikuši tikai pusaudži ar uzvedības problēmām, lielas brāļu un māsu grupas, kā arī bērni ar smagām veselības problēmām, jo ne katra audzuģimene ir gatava uzņemt īpašu vajadzību bērnus. Latvijas profesionālo audžuģimeņu biedrības “Terēze” vadītājs Pēteris Martukāns saka: “Audžuģimenei ir jāpiekrīt. Ja viņa redz, ka šim bērnam ir nepieciešama konkrēta izglītības iestāde, kura tuvumā nav, ja nepieciešamas medicīniskās manipulācijas, kuras tuvumā nav pieejamas, jo viss ir Rīgā un ir jābraukā. Protams, viņi saprot, ka viņi nevar nodrošināt to aprūpi.”

Latvijas profesionālo audžuģimeņu biedrības vadītājs arī piebilst, lai pēc pilngadības iestāšanās paši bērni varētu uzņemties atbildību par savu dzīvi, tie no agra vecuma jāiesaista viņu dzīves plānošanā, pedagogiem jābūt profesionāliem un apmācītiem nestandarta situācijām. Viens no piemēriem tam ir nepilngadīgā māmiņa, kura dzīvo Ventspils bērnu aprūpes centrā un tepat arī audzina savu gadu veco bērniņu, kurš piedzimis, kad viņa vēl bija pamatskolniece.  


Foto: Freepik

#SIF_NVZ2022