Bērnu pavedināšana internetā izplatīta arī Latvijā

Šogad ziņojumu līnijā “drossinternets.lv” saņemti jau vairāk nekā 13 tūkstoši ziņojumi par internetā izvietotiem bērnu seksuālu izmantošanu saturošiem materiāliem. Pusi no šī satura radījis pats bērns, pašam sevi filmējot un atkailinoties kameras priekšā. Tam var būt smagas sekas, tāpēc, sagaidot Starptautisko bērnu tiesību aizsardzības dienu, kas būs 1. jūnijā, tā kā arī tuvojas vasaras brīvlaiks, kad bērniem būs vairāk laika un to pavadīs arī viedierīcēs, Valsts policija kopā ar Latvijas Drošāka interneta centru un Bērnu aizsardzības centru informēja par tendencēm bērnu drošībai internetā. 

Par pavedināšanas upuri bērns visbiežāk kļūst, veidojot intīmas virtuālās attiecības, kā arī noticot stāstītājam, nepārbaudot informācijas patiesumu. Tāpat bērns atļauj nezināmiem kontiem sekot savam kontam, dalās ar privātu informāciju ar pilnīgi svešu personu. 

“Drossinternets.lv” ziņojumu līnijā, kur tiek saņemti ziņojumi par bērnu seksuālu izmantošanu un seksuālu vardarbību pret brērnu saturošiem materiāliem, redzams, ka liela daļa to ir pašu bērnu radīti, taču pēc attēlu specifikas redzams, ka kāds tos no bērna ir izvilinājis. Latvijas Drošāka interneta centra vadītāja Maija Katkovska: “Mēs sadarbībā ar Valsts policiju un Bērnu aizsardzības centru pirms diviem gadiem izstrādājām rīku testa veidā, kur gan bērns, gan arī vecāki var atbildēt uz jautājumiem un atpazīt pavedināšanas mēģinājumus. Pārbaudīt, vai bērns nav ticis pavedināts interneta vidē, un iegūt informāciju, kā rīkoties šādā situācijā.”

Šo divu gadu laikā anonīmo testu “sos.drossinternets.lv” aizpildījuši vairāk nekā deviņi tūkstoši bērnu, un viņu sniegtās atbildes liecina, ka apmēram pusotrs tūkstotis ir cietuši no pavedināšanas internetā - viņiem kāds ir prasījis sūtīt kailfoto, vedinājis uz dažādām seksuāla rakstura sarunām, kāds ir sūtījis pieaugušo pornogrāfiju vai citu bērnu kailfoto. Visbiežāk bērni no pieaugušo puses tiek uzrunāti sociālajos medijos: “Snapchat”, “TikTok”, “Instagram”, kas nozīmē, ka bērns tajos piereģistrējoties, ir samelojis par savu vecumu. Katkovska: “Sākotnēji šī saziņa ir pilnīgi nevainīga, vienkārši iedraudzēties ar bērnu, aprunāties, izteikt kādu komplimetu, saprast, vai bērns ir ļoti atvērts, paliek atvērtāks, ja viņam izsaka komplimentus un nogaida brīdi, kad varētu sākt manipulēt ar bērnu. Viņš tiek pārvilināts uz citām nedrošām paltformām. Viņam tiek atsūtīta saite, kuru viņš ver vaļā, pieslēdzas, tajā brīdī viņam arī tiek prasīts izģērbties kameras priekšā vai sūtīt savus kailfoto.”

Visbiežāk bērns nozieguma izdarīšanas brīdī atrodas savās mājās. Visbiežāk cietušās ir meitenes vecumā no 8 līdz 12 gadiem. Bērnu aizsardzības centra pārstāve Lāsma Lagzdiņa: “Svarīgi ir atcerēties, ka sekas bērniem var būt digitālā vidē atstātās bildes, bet tādas izteiktas sekas ir arī psiholoģiskās, kuras ir tās, kuras bērns izjūt šobrīd. Tas ir kauns un bailes, nosodījums, ļoti bieži mēs arī dzirdam par ilgtermiņa sekām, kas tiek atstāstas uz bērnu emocionālo sfēru. Sekas ir graujošas, jo bērniem ir domas par pašnāvību, par paškaitējumu, ko bieži mēģina veikt, jo netiek galā ar šīm spēcīgām emocijām un situāciju.”

Lāsma Lagzdiņa arī piebilst, ja bērniem bieži mācām, ka nedrīkst uz ielas runāt ar svešiem cilvēkiem, tad šo pašu aspektu vajadzētu ņemt vērā, atrodoties arī interneta vidē. Katkovska: “Numur viens ir preventīvas sarunas. Atbilstoši bērna vecumam. Ir jāizstāsta, ka ne visi cilvēki ir labi, kāds var mēģināt nodarīt pāri bērnam. Ja bērns kādā brīdī jūtas neērti, satraukts, kaunās, kaut ko nesaprot, tad bērnam ir jāzina, ka vecāks vienmēr būs, lai palīdzētu, atbalstīs, un bērns vienmēr varēs uzdotot jautājumus. Tāpēc ir ļoti svarīgi vecākiem pareizi noreaģēt pirmajā brīdī, kad atnāk bērns un atcerēties, ka bērns nekads nedrīkst un nebūs vainīgs par to, ko ar manipulatīvām metodēm pret viņu ir izdarījis pieaugušais.”

Valsts policija pērn par cietušajiem no noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību atzinusi 293 bērnus. No tiem 59% cietuši no dažādām seksuāla rakstura darbībām reālā vidē, bet 41% no darbībām internetā. 88% no cietušajiem bija meitenes, bet 12% – zēni.


Foto: Freepik; ilustratīvs