Bērnu un jauniešu mentālā veselība ir pasliktinājusies kovida dēļ, atzīst eksperti. Tagad vēl smagāku psihoemocionālu spriedzi rada Krievijas sāktais karš Ukrainā.
Ne tikai pieaugušo, bet arī pusaudžu psihe pēdējā laikā saskaras ar papildus spriedzi tuvumā esošā kara dēļ. Ikdienās sarunās bieži ienāk jēdzieni “karš”, “tanki”, “nāve”, “nogalināti”. Tam uzmanību vērš arī Pusaudžu resursa centra (PRS) speciālisti, sākot kampaņu “Viss sākas no mājām”. “Tas ir nezināms. Mēs nevaram teikt, ka tas ir ļoti tālu. Mums ar Krieviju ir robeža. Protams, mēs esam valsts, kas satraucas par to, kāda ir Krievijas politiskā virzība. Tas ir ļoti psihotraumējoši gan pieaugušajiem, gan pusaudžiem. Tas, ko es ļoti aicinātu, vecākiem atbildēt uz jautājumiem, kad bērni jautā par to, kas ir karš. Arī droši atzīt, ka mēs nezinām. Lai pusaudži justos saprasti un pieņemti, mums par to ir jārunā,” saka Anete Masaļska, PRC vadītāja, bērnu psihiatre.
Pusaudžu gadi mēdz būt izaicinājums gan pašam bērnam, gan viņa ģimenei. Lai šie pārdzīvojumi un emocionālais stāvoklis būtu līdzsvarots, jāvērš uzmanība pašam būtiskākajam – savstarpējām attiecībām. Anete Masaļska: “Tiem pusaudžiem, kuriem ģimene ir kā resurss, pievērš uzmanību, veido uz sapratni vērstās attiecības, pavada laiku kopā, tur pusaudži labāk spēj tikt pāri visām grūtībām.”
No aptaujas, kurā piedalījās aptuveni 1200 nepilngadīgo, kampaņas autori secinājuši, ka 70% nepilngadīgo vidi, kurā aug, vērtē pozitīvi, norādot, ka ģimenei uzticas un ir svarīga vecāku klātbūtne. Jāpiebilst – pēdējā gada laikā Pusaudžu resursu centrs sniedzis psiholoģisku palīdzību 2400 pusaudžiem, aptuveni 700 bijusi nepieciešama ilgtermiņa palīdzība.
