Smags jautājums ir par atkarību no spēlēm virtuālajā pasaulē. Bērni un pusaudži var būt pat aprūpējami - paši netiek galā ar ikdienišķām lietām.
Bērnu psiholoģe un pedagoģe Dace Bērziņa atzīst, ka viņas praksē ir bēdīgas situācijas, kad atnāk bērns un sagrauti vecāki. “Vecāki piecpadsmit, sešpadsmit gadu pusaudzi apģērbj, pabaro, satīra, sakopj.”
Psiholoģe Dace Bērziņa skaidro – smagāki gadījumi esot reti. Virtuālās vides atkarība ietekmē ne tikai psihisko veselību, jo rodas arī iekaisumi un sāpes visā ķermenī. “Principā cilvēks ir invalīds. Ja viņš netiek tajā virtuālajā vidē, jo ķermenis fiziski to neļauj, viņam rodas nopietni psihiski traucējumi, viņš savu dzīvi turpina psihiatriskajā klīnikā,” stāsta Dace Bērziņa. Šādu smagu gadījumu nav daudz. Jāpiebilst – virtuālās atkarības esot grūtāk koriģēt nekā vielu atkarības.
Bērnu psiholoģe un pedagoģe atzīst, ka psiholoģiskais ceļš uz atbrīvošanos no virtuālām atkarībām esot smags. Pašā sākumā, kad parādās, ka bērns nespēj kontrolēt savus paradumus, ir jāreaģē uzreiz.
Veselības ministrijas pārstāve Sanita Lazdiņa pauž, ka 2019.gada veiktajā pētījumā atkarības procents esot mazs, bet jāņem vērā, ka ne visi cilvēki, kuriem ir atkarība izveidojusies, uzreiz vēršas pēc palīdzības.
Psiholoģe Dace Bērziņa vēl piebilst – atkarība vai pārmērīga lietošanas nav mērāma pavadītājās stundās. “Ja bērns pats spēj pateikt – o, es šito pabeigšu, tad es iešu darīt lielajā dzīvē citas lietas, tad ir viss kārtībā.”
Neizdarīti darbi un pat izlaistas ēdienreizes datorspēles dēļ - pazīmes, kas liecina, ka virtuālās vides ir pārāk daudz. Jāpiebilst, visbiežāk cēlonis atkarībai esot komunikācijas trūkums ārpus interneta. Dace Bērziņa: “Ja cilvēkam reālajā dzīvē ir kaut kāds diskomforts, pārgurums, neveiksmes, sarūgtinājumi, šaubas par sevi, viņš var salīdzinoši viegli nokļūt tai riska grupā, kad sāk veidoties atkarība.”
Atkarīgie savas negatīvas emocijas kompensē virtuālajā vidē. Tuviniekiem, mēģinot patēriņu ierobežot, nevajadzētu pārmest, jo tas radīs jaunas sliktās emocijas, kas situāciju pasliktinās.
Psihologi un speciālisti pieļauj, ka pandēmijas laikā ierobežojumi varētu problēmu saasināt. Veselības ministrijas pārstāve Sanita Lazdiņa pauž: “Sekas, cik daudz cilvēku mums būs cietuši no šīm te procesu atkarībām, mēs redzēsim tikai pēc pandēmijas beigām.”
Par dažādu procesu atkarībām Veselības ministrijas pārstāve Sanita Lazdiņa norāda uz vēl kādu problēmu – jaunieši ir mērķa grupa, kurai arī patīk spēlēt dažādas spēles par naudu.
Veselības ministrijā plānots izstrādāt rekomendācijas tam, kāds ir vēlamais stundu skaits, kuru pavadīt virtuālajā vidē, sekmējot fizisko veselību. Jāpiebilst, pētījumā, kas veikts pirms aptuveni diviem gadiem, secināts – datorspēļu un videospēļu problēmas ir aptuveni 35 000 cilvēku.
