Bēgot no kara, producēšanas kompānija no Ukrainas tagad strādās arī ReTV

Starp daudzajiem Ukrainas iedzīvotājiem, kuri ieradušies Latvijā, bēgot no kara, ir dažādu profesiju pārstāvji. Viņi šeit mēģina iedzīvoties, atrast vietu, kur dzīvot, arī darbu, kur strādāt. Pirms dažām dienām arī ReTV pievienojās ukrainietes. Darba iespējas tiek sniegtas kopā ar TVNET, un Ukrainas kolēģu radītais saturs pieejams arī TVNET RUS versijā.

Viktorija, Kristīna un Jevgeņija ir dzimušas un uzaugušas Ukrainā. Daļu savas dzīves viņas veltījušas darbam televīzijā, producējot izklaidējošus raidījumus. “Veidojām dažādus projektus, realitātes šovus vairākām valstīm: Ukrainai, arī Polijai un Krievijai. Mums bija projekts Krievijā, aizbraucām uz Krieviju filmēt, iefilmējām divas epizodes, bet tad mūsu valstī sākās karš,” stāsta Kristīna Ljosa, ukrainiete.

“No rīta piecēlāmies un vēl pat nezinājām, kas notiek dzimtenē. Sešos no rīta saņēmām zvanu no mājām, ka ir sācies karš. Mums tas bija šoks,” atzīst ukrainiete Viktorija Dudčenko.

Kristina Ljosa: “Pāris dienas vēlāk pieņēmām lēmumu, ka nevaram palikt Krievijā – mūsu vērtību skalā tā ir morāla robeža. Grūti būt agresora valstī, kura tagad iznīcina mūsu valsti. Mēs pieņēmām lēmumu, ka projektu neturpināsim un lauzīsim līgumu.”

Ilgi nedomājot, ukrainietes salikušas mantas un meklēja vietu, kur bēgt pa sauszemi, jo aviobiļetes uz sākotnēji iecerēto galamērķi Turciju bijušas pārāk dārgas. “Mēs braucām un pat nesapratām, uz kurieni dodamies. Latviju, godīgi sakot, pat neplānojām. Latvija, Lietuva, Igaunija, visas Baltijas valstis, mēs nekad nebijām tajās bijušas, pat nesapratām, kur mēs atradīsimies. Mēs braucām uz nekurieni,” stāsta Viktorija Dudčenko.

“Robežpunktā Krievijas pusē mūs pratināja ar ļoti dīvainiem jautājumiem – kur mūsu vecāki, kā attiecas pret to [karu], kurš vainīgs karā, kurš ir Bandera, kur jūsu Zelenskis?!” saka Kristina Ljos.

Uz Krievijas robežas dāmas pavadīja 30 garas stundas. Beigas veiksmīgas – šķērsota Latvijas robeža. Un tad nākamais solis – iekārtošanās kādā viesnīcā, bet tagad viņām ir cita dzīves vieta. “Atradām dzīvokli, mums tagad ir tāda sava vietiņa, par kuru arī maksājam, jo sapratām, ka ir ļoti daudz ukraiņu bēgļu, kuriem piedāvātā Latvija palīdzība ir vairāk nepieciešama. Taču mums ir iekrājumi,” pauž Viktorija Dudčenko.

Nu Latvijā atradušas arī iespēju pelnīt. Viņas turpmāk gatavos sižetus un rakstus ReTV. “Protams, ir jāpārprofilējas, bet no tāda izklaidējoša satura esam nonākušas, mēģināsim veidot ziņas. Tas mums ir ne tikai darbs, bet tāda kā misija. Mēs nevaram palīdzēt tur, bet varam ar informāciju, vārdiem, faktiem,” saka Viktorija Dudčenko.

Tas esot svarīgi arī tādēļ, ka Latvijā ir gana daudz krievvalodīgo, kurus nepieciešams informēt.