Pēc aptuveni pusotras, divām nedēļām bija plānots sākt jauno ceļu būvdarbu sezonu, taču būvniekiem ir bažas, vai darbus varēs sākt laikā un kāda sezona būs kopumā. Gan energoresursu cenu kāpums, gan arī ieviestās sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju būtiski ietekmējušas ne vien būvmateriālu cenas, bet arī to pieejamību.
Ceļi ir jābūvē, no tā neizbēgsim un sezonai gatavojamies, bet ietekmē ne vien metāla, tas ir, velmējumu, armatūras pieejamība un cena, bet arī bitumena, ko izmanto asfaltbetona ražošanā, - saka uzņēmumā “ACBR”. Asfaltbetona ražotnes vēl gan ir ziemas guļā, bet plāns ir to darbību atsākt aprīļa otrajā pusē, maija sākumā. “Bitumena vēl viena specifiska lieta ir, ka to ražo no smagajiem naftas veidiem, kurus iegūst Krievijā, Venecuēlā un Kanādā. Citās valstīs šo te naftas veidu neiegūst, līdz ar to šeit ir gan pieejamības, gan arī cenas jautājums. Cena korelē līdz ar mazutu un naftas cenām. Bija lēciens. Tagad tas mazliet apstājies. Jautājums, protams, par pieejamību. Norēķināties īsti neviens nevaram. Šī ir viskritiskākā pozīcija,” atzīst SIA “ACBR” valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.
Vēsturiski bitumens pirkts gan no Krievijas, gan Lietuvas un Polijas rūpnīcām, kurām arī izejviela piegādāta no Krievijas. Lai gan nafta vēl nav sankciju sarakstā, bet ietekmē cenu neprognozējamība, metāls kā būvmateriāls, kas arī lielā apjomā iegādāts no kāda Krievijas uzņēmuma, gan ir. VSIA “Latvijas valsts ceļi” pārstāve Anna Kononova: “Ļoti liels jautājums ir tiltu objekti, kur, kā zināms, ir liels īpatsvars metāla konstrukcijām. Metāla būvizstrādājumi patlaban ir vienkārši nepieejami atbilstoši būvnieku informācijai. Līdz ar to šajā sadaļā ir iespējami, visticamāk, līguma pagarinājumi, būvdarbu atlikšana, jo, ja nav izejmateriālu, tad nevar arī turpināt šo tiltu būvniecību. Tiltiem būs tas lielākais izaicinājums.”
“Protams, atradīsim veidu. Nopirksim šo metālu vai nu Turcijā, Vācijā, kaut kādā citā pasaules valstī, taču jārēķinās, ka tās metāla cenas būs pilnīgi citas. Ja mēs pirkām metālu tonnu armatūras apmēram no 600 līdz 800, aptuveni tajās robežās tonnu metāla armatūras, tad šobrīd Vācijā tā cena ir 2100 eiro,” saka Andris Bērziņš, biedrības “Latvijas ceļu būvētājs” valdes priekšsēdētājs.
Par to cenu, ko būvnieki piedāvājuši, piedaloties konkursos, plānotos darbus vairs izdarīt nevar. Meklējot izejmateriālus citur, arī laiks ir ilgāks. “Gaidām, ceram uz kopējām vadlīnijām valsts līmenī no valdības puses, kuras mums uzliktu rāmi, kurā mēs kā pasūtītājs varam darboties. Liels izaicinājums būs tie objekti, kas tiek finansēti no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem. Tur, protams, iespējams, tā skaidrība ir vēl mazāka, nekā par valsts budžeta finansētajiem iepirkumiem. Ceram, ka tuvākajā laikā šādas vadlīnijas taps, varēsim jau atbilstoši tām vērtēt līgumus un attiecīgi rīkoties,” pauž Anna Kononova.
Ekonomikas ministrijā informē, ka kopā ar Iepirkumu uzraudzības biroju ir sagatavojuši skaidrojumu un arī informatīvo ziņojumu valdībai, kuru plānots izskatīt nākamnedēļ.
