Bauskas novadā bažas par pašdarbības kolektīvu darbību

Jau kopš vasaras pasākumu organizēšanai klātienē jāizvēlas kāds no trim epidemioloģiskās drošības režīmiem. Lielajās pilsētās jau sākotnēji praktiski visi pasākumi notika drošajā jeb zaļajā režīmā, tikmēr lauku kultūras nami centās izpatikt visiem potenciālajiem apmeklētājiem. Tagad gan vairums kultūras dzīves organizatoru sapratuši, ka, visticamāk, turpmākajos gados pasākumi varēs notikt tikai zaļajā režīmā, un cer, ka to sapratīs arī iedzīvotāji. Bažas gan esot par pašdarbības kolektīvu darbību.

Šā gada ziemas sezona kultūras namos aizsākās ar izstādēm namu logos un ārtelpās, cerot uz tikšanos pavasarī. Svitenes tautas nama vadītāja stāsta, ka nācies pielikt daudz izdomas un pārņemt neierastus veidus, kā tikties ar cilvēkiem, nepārkāpjot Covid-19 protokolu. “Mēs braucām pie iedzīvotājiem. Apbraukājām mājas, apbraukājām pagalmus ar dažādām koncertprogrammām,” saka Sandra Kerēvica, Svitenes tautas nama vadītāja.

Beidzoties ārkārtas situācijai, atsākušies arī pasākumi. Kā nepatīkams pārsteigums kultūras dzīves virzītājiem bijusi zaļā, dzeltenā un sarkanā režīma ieviešana. “Protams, ka mums bija grūti un ir grūti, ja ir kāds no iedzīvotājiem jāatraida, un šādi gadījumi mums ir bijuši, tādēļ, plānojot jau nākamā gada pasākumus un budžetu, mēs vairāk piedomāsim par to, kā mēs varētu nodrošināt kultūras pakalpojumu pēc iespējas plašākai iedzīvotāju daļai, domājot arī par tiem, kuri vēl nebūs ieguvuši zaļo sertifikātu,” pauž Sandra Kerēvica, Svitenes tautas nama vadītāja.

Sandra atzīst, ka šomēnes notiek, ir plānoti tā saucamie zaļie pasākumi, tomēr apmeklētāju skaits tad sarūkot teju uz pusi. Arī citos Bauskas novada kultūras centros labprātāk gribētu, lai gluži tāpat kā agrāk vienīgais uzrādāmais dokuments būtu biļete. “Kad tu rīko pasākumus, tie ir dažādām mērķauditorijām: cilvēkiem gados, bērniem, ģimenēm, interesentiem kādā konkrētā kategorijā. Tagad, rēķinoties ar šo auditoriju, tu nevari zināt, cik ir vakcinēti, līdz ar to tu nevari modelēt, cik būs apmeklētāju, un tas ļoti, ļoti apgrūtina ieņēmumu rēķināšanu,” skaidro Lilita Lauskiniece, Rundāles pagasta kultūras darba speciāliste-režisore.

Tomēr visiem ir skaidrs, ka, visticamāk, tikai zaļajā režīmā dzīvosim jau pavisam drīz, tas nebūs uz īsu laiku. “Es arī neredzu citu ceļu. Nu, varbūt.. vasarā, ārā kāda daļa varētu būt dzeltenā tipa pasākumi, bet es jau domāju, ka tomēr kultūrai es to ceļu redzu zaļajā režīmā,” saka Lilita Lauskiniece, Rundāles pagasta kultūras darba speciāliste-režisore.

Bauskas novada lielākajā kultūras iestādē teic, ka izmēģināti ir visi režīmi, tomēr pašlaik pasākumi plānoti tikai zaļajā režīmā. Salīdzinot ar pirmspandēmijas laiku, apmeklētāju skaits sarucis par apmēram 30%, bet biļešu cena vidēji pieaugusi par pieciem eiro. Ar to pietiekot, lai varētu norēķināties ar māksliniekiem. Bažas mācot par amatierkolektīvu darbību zaļajā režīmā. “Mums situācija ir gana laba, bet jāatzīst, ka no 11. oktobra mums būs kolektīvi, kuri nevarēs sanākt kopā tieši kolektīvu vadītāju atšķirīgās nostājas dēļ pret vakcināciju. Tāpat ir kolektīvi, kuri nevarēs pilnā sastāvā sanākt kopā, jo dalībniekiem ir atšķirīga nostāja šajā jautājumā, un šis moments mūs šobrīd biedē visvairāk,” atzīst Jānis Dūmiņš, Bauskas kultūras centra direktors.

Domājot par nākamo gadu, kultūras iestādēm ir vēl kāds nezināmais - jaunā struktūra pēc novadu reformas. Kāda tā būs Bauskas novadā, vēl neesot zināms. Pašlaik novadā ir ap divdesmit kultūras namu, kuriem visiem nepieciešams pašvaldības finansiālais atbalsts.


Foto: Freepik