Teritorija, kurā izveidojusies kritene, ir norobežota – pieeja cilvēkiem stingri aizliegta. Bīstamība joprojām pastāv, karsta kritenes apjomiem palielinoties vai veidojoties citviet teritorijā. Salaspils pašvaldībai šobrīd jārūpējas ne vien par drošību teritorijā, bet jāizvērtē, vai šeit var tik izbūvēts autoceļš, kā tas iecerēts pašvaldības plānos.
Ģeologs, salaspilietis Jānis Kļaviņš kriteni Zeltiņu ciemata teritorijā, kur izveidojusies arī tagadējā karsta kritene, pirmo reizi redzējis jau 88. gadā. Teritorija jau izsenis zināma kā vieta, kur ģipša slānis ir tuvu zemes virskārtai un saskarē ar gruntsūdeņiem šķīst.
Jānis Kļaviņš saka: “Tur bija kartupeļu lauks, un karsta kritene izveidojusies kartupeļu lauka malā. Mēģināju sasniegt dibenu - neizdevās. Izmērīju virsmas slāņa biezumu. Man tas iznāca kaut kur 60 - 70 cm. Māls. Kā mēs sakām, morēnas nogulumi, un, protams, augsne un apakšā uzreiz liels tukšums. Vēlāk to aizbēra, jo tā tomēr lauksaimniecības zeme. Cilvēkiem, kā saka, vajadzēja audzēt kartupeļus, citus dārzeņus, tur lopi ganījās.”
Pēc konsultācijas ar Latvijas Universitātes ģeologiem, Salaspils pašvaldība lēmusi veikt teritorijas ģeofizikālo izpēti.
Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes docents Jānis Karušs saka: “Šos te procesus īsti apturēt nevar. Tie ir dabiski procesi. Ar to ir jārēķinās, ka ir teritorijas Latvijā, kur šādas lietas var notikt. Var veikt monitoringu gruntsūdeņu, skatīties, vai šķīšanas process ir intensīvs kādā reģionā vai varbūt nav tik intensīvs.”
“Mēs tad varētu novērtēt potenciāli, kur varētu šie te tukšumi tuvu zemes virsmai atrasties, kuri potenciāli kaut kad nākotnē varētu iebrukt,” pauž ģeologs, Latvijas Universitātes asociētais profesors Kristaps Lamsters.
Lolita Balcerbule, Salaspils novada pašvaldības pārstāve, skaidro: “Tuvumā ir plānots izbūvēt divu ļoti intensīvu Salaspils ielu savienojumus, lai atslogotu satiksmi Rīgas ielā un Miera ielā. Tur ģeoloģiskā izpēte būs jāveic ļoti nopietni. Tas ir pilnīgi skaidrs. Būvējot jaunu ielu, protams, tā būs jāveic ļoti nopietni. Tas tiks darīts.”
Šobrīd teritorijā, kur novērotas kritenes, atrodas mazdārziņi un ceļš, kur aizvadītā gadsimta sākumā no ģipša raktuvēm uz centru kursējis mazbānītis. Tagad vietējie to izmanto, lai no Zeltiņu ciema dotos uz pilsētas centru. Pašvaldības ieceri - veidot autoceļu - ģeologi vērtē kā reālu.
Jānis Karušs: “Tas, ka kādā teritorijā ir karsta procesi, nenozīmē, ka mēs pilnīgi un absolūti neko tur nevaram darīt. Latvija nav vienīgā valsts pasaulē, kur ir aktīvi karsta procesi. Ir daudzas citas valstis, kur šie procesi ir daudz izteiktāki. Mums vienkārši jāiemācās ar šiem procesiem sadzīvot. Tad pirms ceļu būves jāveic korekta ģeoloģiskā izpēte.”
Ģeologs norāda, ka arī citviet Latvijā jau ir izbūvēti ceļi vietās, kur novērotas karsta kritenes. Arī aptaujātie ceļu būves uzņēmumi norāda, ka, veicot priekšizpētes darbus, ceļa izbūve ir iespējama, vien jārēķinās ar lielākām būvniecības izmaksām.
Foto: unsplash.com
