Aizvadītajā nedēļā ceļu satiksmes negadījumos bojā gāja desmit cilvēki, no tiem astoņi nedēļas nogalē – tas ir lielākais bojāgājušo skaits vienas nedēļas ietvaros šogad. Avāriju iemesli bija dažādi, taču visbiežākais ir frontālās sadursmes. Traģiskas avārijas ir saistītas nevis ar sliktām autovadīšanas iemaņām, bet visatļautības sajūtu uz autoceļiem, apgalvo ReTV aptaujātie eksperti.
Augustā un septembrī vēsturiski ir lielākais bojāgājušo cilvēku skaits uz autoceļiem, bet šogad vasaras noslēdzošais mēnesis bijis īpaši melnā zīmē. “Arī iepriekšējos gados augusta mēnesī ir noticis lielākais negadījumu skaits, kur bojāgājuši cilvēki. Tas bija 20.gadā, arī šogad augusta mēnesī pagaidām tas ir lielākais negadījumu skaits vienā mēnesī,” saka Juris Jančevskis, Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks.
Drošas braukšanas skolas vadītājs atzīmē, ka Latvijā satiksme uz autoceļiem ir šausmīga - salīdzinājumā pat ar Lietuvas un Igaunijas braukšanas kultūru. Lielākoties avāriju izraisīšanas iemesli nav saistīta ar neprofesionalitāti. “Tās ir psiholoģiska rakstura lietas. Pirmkārt, tā ir visatļautība un sajūta, ka neviens netiek kontrolēts, un sajūta, ka daru, ko gribu. Otrkārt, ir tas, ka pārrēķinām spējas vai sajūtu pie stūres, vai esam noguruši,” saka Jānis Vanks, “Drošas braukšanas skolas” vadītājs.
Arī nogurums ir viens no avāriju izraisītājiem, reakcijas ziņā tas neatšķiras no sēšanās alkohola reibumā pie stūres. “Ir tāda visatļautība parādījusies uz ceļiem, jo policijas kontrole nav pietiekami augstā līmenī, nevis tāpēc, ka kvalitāte būtu zudusi, bet nav darbaspēka ceļu policijā, konstanti iztrūkst patruļas un kontrole nevar būt augstā līmenī,” atzīst Jānis Vanks.
“To nevar izslēgt kategorija tāda, kas vieglprātīgi attiecas pret noteikumu ievērošanu, ir arī nesodāmības sajūta. Protams, ir daļa, kas vadās pēc tā, ka iepriekš šādi rīkojies un droši vien var rīkoties. Viņi par sekām aizdomājas, kad notikums noticis,” stāsta Juris Jančevskis.
Pamatā auto ir veids, ar kuru pārvietoties, bet citiem autovadītājiem tā ir varas izrādīšana, stāsta satiksmes psihologs Ivars Austers. “Tas ir psiholoģiskais mehānisms, vajadzība citus iespaidot, ietekmēt, ka tu statusa ziņā esi nozīmīgāks un augstāks.”
Ņemot vērā kārtības sargu zemo kapacitāti uz autoceļiem, kā viens no galvenajiem drošas satiksmes risinājumiem ir foto radari.
Kopumā Latvijā uzstādīs 16 vidējās ātruma kontroles radarus, līdz gada beigām uz ceļiem varētu parādīties četri šāda veida radari, stāsta Satiksmes ministrijā.
