Sākoties valsts pārbaudījumu sesijai, pedagogi norāda, ka aizvadītie divi gadi attālinātajās mācībās bija īsts izaicinājums gan skolēniem, gan skolotājiem. Atbildīgākie skolēni sakot, ka centralizētie eksāmeni svešvalodās aizritējuši labi, bet nedaudz bažīgāki ir par gaidāmo matemātikas eksāmenu. Tikmēr augstskolas ziņo, ka savas prasības uzņemšanas nosacījumos pandēmijas ietekmes dēļ negrasās nedz pazemināt, nedz mainīt.
Iztrūkstošie mācību materiāli, skolēnu uzmanības noturēšana un citi izaicinājumi skolotājiem, pēdējos divus gadus mācot attālināti, bija ikdiena. Tagad viņi cer, ka tas neatspoguļosies notikušajos centralizētajos eksāmenos svešvalodās, gan arī gaidāmajos pārējos valsts pārbaudījumos. Babītes vidusskolas angļu valodas skolotāja Diāna Ozčivte: “Saistībā ar kovidu tas process bija sarežģīts no sākuma, bet, pateicoties skolas spējai organizēt attālināto mācību procesu augstā mācību līmenī un pedagogu pielāgošanās spējām, tomēr tā gatavošanās mums noritēja diezgan raiti.”
Skolēni ir mazāk bažīgi un uzskata, ka spējuši pielāgoties apstākļiem. Lai arī lielākas bažas par matemātikas eksāmenu, lieliem sarežģījumiem nevajadzētu būt. “Mēs uzticamies mūsu skolotājai, jo viņa ir laba matemātikas skolotāja. Domāju, ka viss būs labi, bet pēc tam jau redzēs uz atestāta, cik viss būs kārtībā,” pauž Emīls Erciņš, Babītes vidusskolas 12.b klases skolnieks.
Tikmēr augstskolas norāda, ka iestāšanās prasības šogad studentiem nemainīs un netiks arī doti nekādi atvieglojumi. “Mums ir noteikti kritēriji, kas nemainīsies, mēs nemazināsim savas prasības. Līdz ar to tās prasības pēc obligāta eksāmena matemātikā, fizikā, ķīmijā vai bioloģijā atbilstošā programmā saglabāsies līdz noteiktam procentu līmenim. Mēs to necelsim pagaidām augstāk, kaut gan patiesībā jādomā par augstākiem kritērijiem šobrīd,” norāda Aigars Laizāns, Latvijas Lauksaimniecības universitātes studiju prorektors.
Latvijas Universitātes Studiju servisa departamenta direktors Jānis Saulītis: “Universitāte neplāno mainīt neko savos nosacījumos, jo, pirmkārt, mūs jau ierobežo likums, ja mēs runājam par uzņemšanu pamatstudijās. Mums ir jāizmanto šie centralizētie eksāmeni. Mēs varam kaut ko izmantot papildus, ja mēs vēlamies,” saka Jānis Saulītis.
Tā kā esošās zināšanas izglītības sistēmā jau tiek vērtētas kā nepietiekamas, tad no nākamā gada valstī plānots paaugstināt centralizēto eksāmenu kārtošanas slieksni no esošajiem 5 uz 10%, pakāpeniski triju gadu laikā šo barjeru ceļot līdz 20%. Valsts izglītības satura centra vadītāja Liene Voroņenko: “Šobrīd kopumā nozare to vērtē atzinīgi, jo fatiski mēs virzāmies uz 20%, kas ir jāizpilda, lai tas būtu nokārtots.”
Nākamgad skolēni kārtos augstāka līmeņa eksāmenus, kam gatavoties sāks jau šogad.
#SIF_NVZ2022
