Dāvis Ābols ir teju kā nopircis zemi Valmieras pievārtē, šobrīd gatavojas sākt savas privātmājas celtniecību. Lai īstenotu savu mērķi, ģimene plāno ņemt arī hipotekāro kredītu.
“Ja ir gana lieli ienākumi, bankām interese dot kredītu, ir daudz nosacījumu. Nākotnes vērtība, ceļot jaunu māju. Bankas to tieši ļoti vērtē. Tas nozīmē, tīri no projekta, cik tava tāme un beigās cik tava māja vēl būs vērta,” saka Dāvis Ābols.
Dāvis ievērojis, ka pēdējo mēnešu laikā ļoti strauji aug būvniecības izmaksas. To dēļ mainījušies arī ģimenes plāni, kā arī bankas esot kļuvušas piesardzīgākas - šobrīd prasa paredzēt lielāku potenciālo izmaksu pieaugumu.
Dāvis Ābols: “No sākuma bija doma celt koka karkasa māju, šobrīd tā mainījusies sakarā, ka kokam auga pēkšņi cena. Tad sapratām, ka tā vairs nesanāk izdevīga, sekojam līdzi, kas notiek un pielāgojamies.”
Tomēr notiekošais nozarē Dāvi nebiedē. Viņš iecerējis savu sapņu māju uzcelt par aptuveni 150 tūkstošiem eiro - jau divu gadu laikā. Tikmēr “Swedbank” pārstāvis Normunds Dūcis stāsta, ka šogad martā (salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu) izsniegto hipotekāro kredītu apjoms pieaudzis pat par 50%. Banka galvenokārt vērtējot klienta maksātspēju, savukārt, plānojot privātmājas celtniecību, banka jau laikus izmaksu tāmē mudina iekļaut būvniecības cenu pieaugumu.
“Swedbank” Hipotekārās kreditēšanas vadītājs Latvijā Normunds Dūcis pauž: “Šeit gribu laicīgi brīdināt, ka situācija, kas pēdējā gadā izveidojusies, nesusi līdzi dažu pamatmateriālu izmaksu sadārdzinājumu. Gan jārēķinās ar garāku būvmateriālu piegādi, bet, protams, veidojot tāmi, aicinām iekļaut neparedzētos izdevumus, saprotot to, ka var veidoties kaut kādi papildus izdevumi uz materiālu iegādes izmaksām vai uz izmaiņām konstruktīvajos risinājumos.”
Arī “SEB” bankas valdes loceklis Arnis Škapars ReTV Ziņām apliecina - Covid-19 ietekmē cilvēki rūpīgi izvērtējuši nepieciešamību iegādāties jaunu mājokli. Vidēji hipotekārā kredīta apmērs šobrīd esot aptuveni 70 tūkstoši eiro, kuru mājsaimniecība aizņemas uz 20 gadiem.
Arnis Škapars: “Būtiskas problēmas nerodas. Cilvēki nāk ar tāmēm, kur ir rezerves, un, ja tās nav, tad tā ir viņu maciņos, piemēram, cilvēkam ir uzkrājumi vai nolikta nauda. Vidējais kredītņēmējs ir gana gudrs, un tā iepriekšējā krīze mūs ir izmācījusi pamatīgi, tā ir tā labā ziņa no iepriekšējās krīzes, ja salīdzina 2020 gada aizņēmēju. Tā ir diena pret nakti.”
Tikmēr Latvijas Bankas vecākais ekonomists Andrejs Semjonovs ReTV Ziņām stāsta, ka Latvijas mājsaimniecību parādsaistības šobrīd ir salīdzinoši zemas. “Gan salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, gan salīdzinot ar 2006. un 2007. gadu, ko daudzi atceras kā burbuļa gadu. Šobrīd parādsaistības pret ieņēmumiem ir vidēji viena trešdaļa. Salīdzinot pret 2006. un 2007. gadu, tas jau bija divas reizes vairāk. Tā kopējā bilde Latvijā neliecina par krietna burbuļa veidošanos.
Tāpat - salīdzinājumā ar 2007. un 2008. gadu - šobrīd spēkā ir vairākas prasības, kas jāievēro, komercbankām izsniedzot kredītus, piemēram, ir noteikti griesti, cik lielu summu parāds drīkst veidot no kopējiem klienta ieņēmumiem.
Ekspertuprāt, tuvākajā laikā neesot būtiska pamata kredītu likmju kāpumam. Pandēmijas ietekmē tās šobrīd esot ļoti zemas.
Eksperti uzskata, ka būvniecības izmaksu kāpums neietekmēs situāciju mājokļu kreditēšanas jomā un tirgū kopumā. Cilvēkiem, kuri šobrīd gatavi aizņemties, ir pietiekami lieli uzkrājumi, tāpat arī bankas rūpīgi izvērtē maksātspēju, tāpēc pagaidām Latvijas nekustamo īpašumu tirgū burbulis nav.
