Atverot jaunu SOS bērnu ciemata māju, piecu bērnu ģimene no Ventspils tagad dzīvos Valkā

Dažādu iemeslu dēļ aptuveni 6000 bērnu atrodas ārpusģimenes aprūpē. Ap 500 no viņiem ir ievietoti institūcijās. Bērna attīstībai ir nepieciešama ģimeniska vide. Lai to nodrošinātu, atvērta vēl viena SOS ciematu ģimenes māja Valkā.

Divus gadus ilgi būvētā ēka Valkā nu ir mājas pieciem bērniem, kuri palikuši bez vecāku gādības. Dzīvot šajā pierobežas pilsētā viņi ieradušies no pavisam citas Latvijas puses - Ventspils. “Ievācāmies 16. februārī. Ievācāmies - tas tā nesmuki skan. Ienācām mājiņā! Mums ir pieci bērniņi - trīs līdz astoņus gadus veci. Puisītis un četras meitenītes,” stāsta Sanita Grīnberga, SOS mamma.

ReTV pašus bērnus nesatiek, jo visi devušies jau uz jauno skolu un bērnudārzu. Kā atzīst viņu aprūpētājas, pilsētā un arī jaunajā dzīvesvietā esot iejutušies. Sanita Grīnberga: “Viņi šeit aug kā ģimenē. Mums ir dārziņš siltumnīcā, laukumiņš. Tā kā ģimenes bērni aug. Ģimenē tas ir labākais, ko bērnam var iedot.”

SOS auklīte Inese Briede: “Pašiem arī jāgatavo ēst, jāpalīdz, telpas jākopj. Tas nav sistēmas bērns, tas ir mājas bērns.” Līdz SOS bērnu ciemats radīja jaunu ģimenisku mājvietu, viņi pusgadu uzturējās bērnunamā. Vēlēt veiksmi jaunajā dzīvesvietā bija ieradušies arī viņu dzimtās pilsētas bāriņtiesas pārstāvji.

Latvijā kopā ir divi SOS bērnu ciemati: Īslīcē un Valmierā. Katrā no tiem ir aptuveni 12 šādas mājas, kurā dzīvo ģimenes. “Mūsu stratēģiskais redzējums - gribam aprūpi, ģimeni veidot ne tikai ciematā, bet arī ārpus ciemata. Arī citi saprot, ka dažkārt bērnu koncentrācija ciematā ir par daudz. Arī citas valstis iet šo pašu ceļu. Ir ciemats, bet veido arī aprūpi ārpus ciemata. Nav tālu jāmeklē - tā ir Igaunija, tā ir Somija, kur daudz ģimeņu dzīvo ārpus ciemata,” stāsta Edijs Pētersons, Valmieras SOS bērnu ciemata direktors.

Arī Labklājības ministrija ir uzlikusi mērķi - Latvija bez bērnunamiem. Jautājums, vai un kad tas īstenosies. Edijs Pētersons: “Ļoti optimistiski ir tas, ka viņi patiešām izaug krietni sabiedrības pārstāvji, kas tālāk nepapildina sociālā dienesta rindas, bet spēj dzīvot patstāvīgu dzīvi, turpināt mācības, darbu, dibināt ģimeni.”

Šī ēka uzcelta no Eiropas Savienības līdzekļiem, valstij un pašvaldībai apgūstot deinstitucionalizācijas projekta līdzekļus. Tā kā šīs projekts ilgst vēl līdz 2023. gada beigām, iestādes sola sagaidīt vēl citus risinājumus tam, lai ārpusģimenes aprūpē esošie bērni augtu ģimeniskākā vidē.