Attālināto mācību ilgums Latvijā ir viens no ilgākajiem Eiropā. Arī šobrīd 4.-12. klašu skolēniem mācības nenotiek klātienē. Daļa ģimeņu jau lēmušas bērnus turpināt izglītot mājmācībā, savukārt Libertu ģimene no Ikšķiles pieņēma lēmumu uz mācību laiku pārcelties uz Spāniju, kur šobrīd skolās mācības notiek klātienē, vakcinējušies ir teju 80% iedzīvotāju.
Ikšķilnieku Libertu ģimenē aug četri bērni. Vecākais vidusskolnieks devies apmaiņas mācību gadā uz Franciju, savukārt pārējie trīs kopā ar ģimeni pagaidām līdz decembrim dzīvo Spānijas salā Maljorkā. Kā ReTV norāda bērnu mamma Kristīne Liberte - atvaļinājuma laikā uzzinājām par attālinātajām mācībām Latvijā, pieņēmām lēmumu palikt Maljorkā. Jau vairāk nekā nedēļu vidējais dēls mācās Maljorkas valsts skolā devītajā klasē un meita - trešajā. “Mēs visi iegājām tajā skolā, mums līdzi bija pases. Mēs pateicām, ka gribētu, vai viņš var šeit mācīties. Jā, aizpildiet formu. Mēs aizpildījām formu, viņš trešdien jau bija skolā. Nebija nekādi personas kodi, tikai adrese, kur mēs dzīvosim, pases. Un viss. Tas notiek tik vienkārši. Mazajiem bija tāpat. Uzrakstīju iesniegumu, pēc divām dienām bērni ir skolā,” pauž Kristīne Liberta, četru bērnu mamma.
Sākotnēji mācības bija angļu valodā, bet tagad vien daļēji. Pamatā tās notiek katalāniešu valodā. To mācoties visa ģimene. Kristīne atzīst, ka savulaik pati arī gadu mācījusies ārpus Latvijas, kas, viņasprāt, arī ļāvis objektīvāk pieņemt lēmumu par mācībām bērniem. Šobrīd gan viņa ar skumjām raugās uz šībrīža situāciju Latvijā, attālinātās mācības sauc par noziegumu pret bērniem. “Man ir žēl, ka mēs par prioritāti liekam vecos cilvēkus, nevis bērnus. Ir krietni jāpaskatās, kas ir mūsu nākotne. Un - kas ir svarīgāks. Un, ja jāizvēlas - uz priekšu vai atpakaļ -, tad ir jāizdara tā izvēle,” pauž Kristīne Liberta.
Darba specifika abiem ļauj darbus turpināt attālināti, dzīvojot Maljorkā. Kristīne vada Ikšķiles brīvo skolu, savukārt vīrs ir uzņēmējs. Pagaidām iztiek ar ikmēneša ienākumiem, lai gan Kristīne atzīst - šāds dzīves pavērsiens nebija plānots un uzkrājums noderētu. Bet viņu prioritāte šobrīd esot bērni, iespējas apmeklēt klātienes mācības. “Es kā mamma jūtos laimīga, ja man visi bērni var iet uz saviem pulciņiem, jo tas viņiem ir svarīgi. Ja mēs atstājam tikai skolu un aizliedzam pārējos - sportu, dejas, mūziku, tad tas neatsver to. Tas nav viens gads. Mana trešgadniece nav nevienu gadu nav mācījusies pilnu mācību gadu savā skolēna dzīvē, tas ir traģiski,” skaidro Kristīne Liberta.
Spānija šobrīd vakcinējušies ir teju 79% iedzīvotāju, valsts ir tā saucamajā “Zaļo valstu” sarakstā. “Šeit visi apzinīgi staigā ar maskām. Arī vecākajam dēlam, ne skolēniem, skolotājiem, nevienam nav jāveic testi. Visi nāk uz skolu un netiek šķiroti,” saka Kristīne Liberta.
Kristīne uzsver - sarunās ar cilvēkiem jūtams, ka sabiedrība apzinās vienoto mērķi cīņā ar vīrusu. “Viņi arī pagājušogad bija tādā situācijā kā mēs. Nekas viņiem nenotika. Bet šogad viņiem ir normālā dzīvē. Jā, maskās, bet tas ir dzīves sīkums, salīdzinot ar pārējo, kas tomēr viss ir iespējams. Es domāju, ka tas ir pateicoties tam, ka mēs esam par kaut ko. Un es gribētu kaut kā uzrunāt to mūsu pusi, ka mēs varētu kļūt vienotāki un saprast, ko varam darīt, lai bērni atgriežas atpakaļ skolās.”
Šobrīd Libertu ģimene plāno Maljorkā palikt līdz decembrim, bet laiks rādīšot - ja situācija Latvijā nemainīsies, iespējams, paliks līdz mācību gada beigām. Dārgākais, uzturoties Maljorkā, esot mājas īre. Auto atveduši savējo. Savukārt interešu izglītības pulciņi un pārtikas cenas esot līdzvērtīgas ar Latviju.
