Atšķirīgie viedokļi par balstvakcināciju sabiedrībā rada neizpratni

Kopš septembra sākuma arī Latvijā atsevišķām iedzīvotāju grupām, kuras pret Covid-19 vakcinējušās vairāk nekā pirms sešiem mēnešiem, ir iespējams saņem balstvakcīnu. Kamēr eksperti rūpīgi seko līdz aktuālajiem pētījumiem pasaulē, kam tiešām trešā pote ir vajadzīga, valdība aicina to saņemt ikvienu vecumā jau no 18 gadiem. Tikmēr sabiedrībā rodas neizpratne - doties saņemt balstvakcīnu vai vēl nogaidīt.

Kanāla ReTV žurnāliste Santa Ādamsone vakcinācijas procesu pabeidza maijā. Viņa dažādos gan pasaules, gan Latvijas informācijas avotos lasījusi, ka pēc sešiem mēnešiem laiks domāt par balstvakcināciju. Tomēr, pētot Latvijas ekspertu un valdības izteikumus par cilvēkiem, kuriem būtu jāsaņem trešā deva, rodas neizpratne. “Beigu beigās rodas juceklis, jo ir atļauts no 18, bet, mēģinot ieiet un pieteikties, ka es gribu saņemt šo devu, man parādās paziņojums – jā, tas ir atļauts, tava grupa ir atvērta, var pieteikties. Es šķiru tālāk, lai pieteiktos, bet tur ir izceltiem burtiem rakstīts, ka zem 30 gadiem tas nav ieteicams,” stāsta Santa Ādamsone.

Vēl lielāku apjukumu radījusi ģimenes ārstes attieksme, cenšoties teju vai atrunāt no trešās devas saņemšanas. Tikmēr valdība vēl šonedēļ, uzrunājot sabiedrību, aicināja ikvienu, kurš vakcinējies pirms sešiem mēnešiem, nekavēties ar doties saņemt balstvakcīnu. “Es aicinu ik katru pieteikties un izmantot balstvakcināciju, kad tā kļūst pieejama, kad veikta pirmā un otrā vakcīna,” pauž Krišjānis Kariņš, Ministru prezidents (JV).

“Decembra sākumā ap 300 tūkstošiem, kam balstvakcinācija pieejama un pienāksies, līdz ar ko šie rādītāji uzlabosies,” norāda Daniels Pavļuts, veselības ministrs (AP).

Rodas disonanse, jo valdības politiķu paustajam Imunizācijas valsts padome joprojām balstvakcīnu šobrīd rekomendē cilvēkiem, kuri vecāki par 50 gadiem, personām ar hroniskām kaitēm un ļaudīm, kuri ikdienā saskaras ar kovidpacientiem vai nevakcinētām personām. Dace Zavadska telefonsarunā ReTV Ziņām atzina, ka jau nākamnedēļ varētu sekot jauna informācija, jo Eiropas Slimību un profilakses centrs paziņojis par jauniem atklājumiem balstvakcīnu nepieciešamībā cilvēkiem, kuri vecāki par 40 gadiem. Tikmēr Latvijas ģimenes ārsti ReTV atzīst, ka, veicot balstvakcināciju, vadās tieši pēc Imunizācijas valsts padomes un Slimību profilakses un kontroles centra lēmumiem. “Ja viņš atnāk 25 gados uz balstvakcīnu, tā nav uzreiz prioritāte, to noteikti mēs atliekam un pasakām, ka tas būs vēlāk, mēs sazināsimies. Bet no 50 gadiem - jā, pamatā. Vispirms bija no 60 gadiem, tagad ir no 50 gadiem, tiek visi vakcinēti ar balstvakcīnām,” skaidro Līga Kozlovska, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja .

Rodas atšķirīgs vēstījums sabiedrībai, tādā veidā sabiedrībā rodas neizpratne, kā rīkoties. Politisko norišu vērotājs Filips Rajevskis šī brīža juceklīgo komunikāciju par balstvakcināciju saista ar ekspertu nevēlēšanos paraudzīties uz notiekošo pasaulē plašāk, vien akli pieturēties pie jaunākajiem pētījumiem. Rajevskis ReTV Ziņām uzsver, ka sabiedrībai nepieciešams vienkāršs un skaidrs vēstījums. “Ļoti daudzi, kuriem varētu būt veselības problēmas, jo nav balstvakcinācijas, teiks, jo eksperti taču tā teica, ekspertiem būs 100 un viens paskaidrojums, kāpēc tad teica tā, tagad mainījās, jauni pētījumi. Vienmēr jau var atrunāties. Varbūt par daudz ļaujam ekspertiem piedalīties lēmumu pieņemšanā. Ekspertu uzdevums ir atnest informāciju. Tiem, kam jāpieņem lēmumi, tiem tas jādara. Tā ziņa ir viena - ejiet un vakcinējieties! Vai tā ir pirmā, otrā vai trešā pote, tā ir tā ziņa, un tādā ziņā valdība arī normāli komunicē.”

Tātad - praktiski balstvakcīnu saņemt drīkst jebkura persona no 18 gadiem, taču viena atbildīgā iestāde iesaka to darīt no 30 gadiem, cita - no 50. Šobrīd balstvakcīnu biežāk dodas saņemt ļaudis vecumā no 70 līdz 79 gadiem. Kopumā trešo devu saņēmuši vairāk nekā 50 tūkstoši iedzīvotāju.


Foto: Freepik