Atsevišķām pašvaldībām joprojām neveicas ar uzņēmējiem atjaunoto degradēto teritoriju apdzīvošanu

Vecas, pamestas rūpnieciskās teritorijas ir teju katrā pilsētā, teju katrai Latvijas pilsētai nu jau vairākus gadus ir iespējas piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu to revitalizēšanai jeb sakārtošanai. Tas gan iespējams tikai ar noteikumu, ja pēcāk tur ražošanu sāks uzņēmēji. Vairākās Latgales un Sēlijas mazpilsētās teritorijas jau sakārtotas, bet uzņēmēji tajās iekārtoties nesteidz.

Pirms pusgada jaunuzceltais radošo industriju centrs Aglonā bija tukšs. No uzņēmējiem, kam pašvaldība par nepilnu miljonu eiro uzbūvēja šo ēku, nebija ne miņas. Šobrīd situācija jau ir nedaudz labāka. Olita Meļņicka ēkas pirmajā stāvā izīrē vienu telpu, kur iekārtojusi dzijas un savu rokdarbu, dažādu adījumu un tamborējumu veikalu. Ēkas otrajā stāvā skaistumkopšanas pakalpojumus sniedz viņas meita, vēl kaimiņos plāno iekārtoties grāmatvežu birojs. Bet ar šiem uzņēmējiem nebūs pietiekami, lai pašvaldība nosegtu ēkas uzturēšanas izmaksas un rastos nepieciešamais skaits jaunu darba vietu. “Šobrīd mums vēl ir brīvas sešas telpas. Noslēgti [līgumi] mums ir, es domāju, par 20-25% telpu. Ļoti ceram, ka tuvākajā laikā izrādīs interesi vēl,” saka Romāns Petrovs, Aglonas pagasta pārvaldes Attīstības un plānošanas nodaļas vadītājs.

Zīmīgi, ka interesi uzņēmēji sāka izrādīt pēc tam, kad ēku pirmais sāka apdzīvot “Latvijas Pasts”. Tā kā tas ir valsts uzņēmums un jaunas darba vietas viņi neradīja, pašvaldībai vēl nācās skaidroties ar uzraugiem. Ar līdzīgiem projektiem viegli neklājas arī citās Latgales vietās.

Balvos bijušās putnu fermas teritorijā uzcelta ražotne, kur jārada 34 darba vietas. Pagājis gads, bet ražotne ir tukša. Ilūkstē, arī bijušās putnu fermas teritorijā, vien uzklāts pamatīgs asfalta placis un teritorija apgaismota, taču par aktīvu uzņēmējdarbību te nekas neliecina.

Balvu novada pašvaldībā mierina, ka uzņēmējs, kas iznomātu ražotni atrasts. Savukārt Ilūkstē pērn uzņēmēju un pašvaldībnieku delegācijas pat paspēja iemūrēja laika kapsulu. Tā kā pagājis jau gads, par spīti solījumam, ka jau pavasarī te sāksies aktīva darbība, nu jau jaunā Augšdaugavas novada dome kļuvusi bažīgāka par to, vai uzņēmējs nav pārdomājis. “Mēs esam veikuši projektēšanu, iegādājušies iekārtas, materiālus, kas nepieciešami ražotnei. Šobrīd saņemam no iestādēm dažāda rakstura atļaujas,” pauž Paula Hvesko, uzņēmuma “Iron DNA Constructions” prokūriste.

Jāpiebilst, ka ja pagājušajā rudenī uzņēmums solīja Ilūkstē ražot telpisko režģu pārsegumus, tagad jau plānots pārstrādāt polietilēna atkritumus. Vakar uzņēmuma pārstāvji tikās ar jaunā novada vadību, abām pusēm pēc šīs tikšanās palicis negatīvs iespaids. Tam, kā noris publiskā finansējuma ieguldīšana degradēto teritoriju sakārtošanā, seko līdzi gan Centrālā finanšu līgumu aģentūra, gan Vides aizsardzības un reģionālā ministrija (VARAM). Sakārtotu teritoriju, kurām uzņēmējus nemaz nav izdevies atrast, ir maz, mierina VARAM.

Savukārt teritorijās, kuras jau sakārtotas un iznomātas uzņēmējiem, situācijas ir dažādas. Dažviet nav izdevies radīt pat pusi no solītajām darba vietām, dažviet sasniedzamie rādītāji pat pārsniegti. Latgales plānošanas reģionā, kur atšķirībā no pārējās Latvijas šos projektu varēja īsteno arī mazās pašvaldības, cer - tiks vērtēti kopējie rādītāji. VARAM gan uz šādu skatījumu aicina nepaļauties, atgādinot, ka katram projektam, uzņēmējam vai pašvaldībai būs jāizpilda savas saistības.

Kopumā Latvijā degradēto teritoriju revitalīzēšanai iegulda 288 miljonus eiro. Rezultatīvie rādītāji vairumā projektu jāsasniedz līdz 2023. gadam, bet šī gada sākumā izsludināta vēl jauna projektu kārta, šomēnes izvelētie papildus projekti tiek apstiprināti.