“Ātros kredītus” nākas atmaksāt, vēlreiz aizņemoties

Televīzijā, radio, sociālo mediju vietnēs bieži vien redzamas reklāmas ar nebanku kredītiestādēm ar it kā izdevīgiem piedāvājumiem. Uz spožajām reklāmām uzķērās arī Andrejs, kurš nespēlē azartspēles, nav atkarīgais, bet beigās viņam nācās lūgt naudu kolēģiem, lai būtu, par ko nopirkt pārtiku. Šogad tā sauktajos “ātrajos kredītos” paņemti 260 miljoni eiro.

Andrejs sāka aizņemties tajā brīdī, kad mainīja darbu, kurā alga bija lielāka nekā iepriekš. Vajadzības īsti nebija - gribējās nopirkt kādu sadzīves tehniku, tad jau no labās algas samaksās. “Sākās viss ar to, ka, ai, paņemšu 150 eiro līdz mēneša beigām, ar algu atdošu. Viens kredīts, otrs kredīts, tad kredīts, lai atmaksātu citu kredītu. Beigās bija paņemti 2.5 tūkstoši, kas beidzās ar astoņiem tūkstošiem.”

Beigās Andrejs vairs nespēja tikt galā ar problēmām. Laiks, kad viņam naudas vairāk nebija, bija pavisam īss. “Mēnesī gandrīz nekas jau pāri nepalika, dzīvoju uz kredītiem.”

Arī Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktore Baiba Vītoliņa ReTV saka - Andreja situācija nebūt nav nekas jauns, patiesībā, šādu stāstu ir simtiem. “Tas ko, mēs saskatām, tās lielākās problēmas nozarē, kur ir daudz darāms - cilvēku informēšanu un pašu cilvēku uzvedību, tā ir šī maiņa no īstermiņa kredītiem, kas visiem šķita tie sliktākie, bet faktiski tā rezultātā daudzi cilvēki izmanto kredītlīnijas, kur, iespējams, viņi turpina, turpina un turpina, sēžot visu laiku maksimālajos kredītu limitos.”

Tagad Andrejs kredītus vairs neņem, bet kredītu aizdevēji vienkārši novelk no viņa konta, kad tiek saņemta alga. Pāri paliek maz, bet vismaz nav vairs tā, ka nepaliek pāri nekas. Vērtējot situāciju kopumā, skaitļi ir iespaidīgi - no pagājušā gada pirmā pusgada līdz šī gada pirmajam pusgadam aizņēmumu summa ir pieaugusi par gandrīz 12% jeb par gandrīz 30 miljoniem eiro. Toties kredītu skaits samazinājies gandrīz par 100 tūkstošiem. “Tirgus pēc iepriekšējā perioda krituma, kas bija saistīts ar pandēmijas sākumu, nedaudz atkal palielinās. Mūsu skatījumā, tas lielākais palielinājums saistīts tieši ar līzinga kredītiem - automašīnu kredīti ir tie, kas rada būtisku palielinājumu. Viss ir gājis uz palielinājumu, arī distances kredītos summas ziņā ir vērojams palielinājums,” norāda Baiba Vītoliņa.

Latvijā ir 46 tā saukto ātro kredītu izsniedzēju jeb patērētāju kredītdevēji. Jāatzīst, ka tirgū ir mazinājies šo iestāžu skaits šogad - vēl pirms gada bija 61. Iemesls ir mainītie likumi, kas uzliek nedaudz stingrākus grožus šīm kompānijām. 


Foto: Freepik