Atrod interesantu veidu, kā jauniešus mudināt izzināt vietējo vēsturi

Kāda ir vieta, no kuras nākam un kurā dzīvojam? Skolās šīs zināšanas tiek integrētas dažādos mācību priekšmetos. Tā ir arī Kuldīgas Mākslas un humanitāro zinību vidusskolā. Bet Miķeļdienas noskaņās te sarīkoja svētkus visai skolai un ielai, kurā tā atrodas – Pētera ielai. Vienā pusē tai ir jaunā, otrā vecā skolas ēka. Svētki bija kā visaptveroša novada mācības diena, kad ne tikai stundās atsevišķi izzināt šo ielu, bet arī visiem kopā to izstaigāt, izdejot un romantiski izbaudīt zirga pajūgā.

Pētera iela Kuldīgas Mākslas un humanitāro zinību vidusskolas skolēniem un darbiniekiem ir gluži kā uzticams draugs, jo ik dienas pa to nākas mērot ceļu uz skolu un atpakaļ. Bet - ko tad īsti par to zinām? Nu skolas vēstures lapaspusēs varēs ierakstīt, ka ielu, sadodoties rokās visiem skolēniem, var apskaut, to var izstaigāt aptuveni 300, bet izdejot 150 polkas soļos. Rīts katrai klasei sākās ar skolas bibliotekāres sagatavotu ielas vēstures apkopojumu, kas veidots, ielūkojoties biliotēku un muzeja arhīvos. “No 1355. gada, kad izrādās šeit bijusi pilsētas robeža, mēs mazā skola pilsētā, bet lielā - ir lauki, tur jau robeža bija beigusies,” saka Biruta Lagzdiņa, skolas bibliotekāre.

Savu tagadējo nosaukumu gan ieliņa ieguvusi pirms vairāk nekā simt gadiem, bet piemēram, 18. gadsimtā cilvēki to zināja, kā ielu uz nevācu nabagmāju, bet 18. - par Mazo Liepājas ielu. Sava laika liecinieces te ir arī vairākas ēkas, piemēram, valsts arhitektūras piemineklis – Pētera kapličas zvanu tornis, vešūzis, arī ēka, kura padomju varas gados bija “čekas māja”. “Tas lielākais mūsu sapnis ir sagatvot skolēnus gidus, kuri varētu vecāku sapulcēs iepazīstināt vecākus ar ielas krāšņumu, arī, ja kādai citai skolai interese, pārgājieni, ekskursijas, ka pa ielu izvadātu gidi no vienaudžu vidus - mūsu skolēni,” saka Aina Tovstuļaka, direktores vietniece audzināšanas darbā.

Arī mācību stundās galvenais atslēgas vārds bija Pētera iela. Tā matemātikas stundā skolēni devās to mērīt, lai izveidotu ielas maketu, tā atkārtojot savas zināšanas par mērogiem. Dabaszinību stundā ne tik viegls izrādījās uzdevums, noteikt, kādi koki ieskauj Pētera ielu. Tās ir liepas, kļavas, arī ozoli un bērzi. “Viņi dzīvo Latvijā, viņi iet garām tam tam kokam, bet nezina, kas tas par koku, tā kā mums vajag iešanu dabā, iešanu laukā,” saka Santa Zeidaka, dabaszinību un ģeogrāfijas skolotāja.

Kā atsevišķa fakultatīvi apgūstama programma “Kuldīgas novada mācība” šai novadā bija līdz pagājušajam mācību gadam. Šogad vairs tā nav, jo reformas dēļ mainījušās novada robežas un jau kompetenču pieeja izglītības saturā paredz apgūt arī tuvākās apkārtnes vēsturi un tradīcijas.  


Foto: mapio.net