Eļļas, būvniecības atkritumi, metāla bundžas, caurules un pat mašīnu virsbūves – tie ir daži no dedzinātajiem atkritumiem industriālās teritorijās. Valsts vides dienests šomēnes konstatējis vairāk pārkāpumu nekā citos periodos.
Valsts vides dienesta pārstāve Kristīne Kļaveniece saka: “Esam konstatējuši atsevišķus pārkāpumus, kad tiek dedzināti vadi, lai iegūtu metāllūžņus šādā veidā. Bija konkrēts gadījums, kad tiek dedzinātas automašīnas, kad tika nodedzinātas plastmasas daļas automašīnai, lai iegūtu metāllūžņus.”
Šajā gadījumā kopā nodedzināti bijuši 20 vraki. Un autoservisu teritorijās arī visbiežāk tiek konstatēti pārkāpumi. Kristīne Kļaveniece skaidro – tas ir ne tikai pretlikumīgi, bet arī bīstami:
“Viens ir tas, ka atkritumu dedzinātājs var saelpoties šos indīgos dūmus, bet otrs šis nodarījums - šīs ķīmiskās vielas nonāk apkārtējā vidē, tādējādi nosēžas gan uz augsnes, gan ūdenī,” pauž Kristīne Kļaveniece.
SIA “Zaļā josta” pārstāve Laima Kubliņa saka: “Mēs ne tikai uzreiz varam gūt visādas dažādas alerģiskas rekcijas. Astmas cilvēkiem var būt, dažādi veselības pasliktinājumi uzreiz.”
Kristīne Kļaveniece: “Lietojot pārtikā produktus, kas ir auguši šādā augsnē, tas var izraisīt nervu sistēmas problēmas, gan imūnsistēmas, gan vēzi. Ļoti daudz, dažādas saslimšanas.”
Arī apsaimniekošanas uzņēmumā “Zaļā josta” atzīst – atkritumu dedzināšana ir vēl neizskausta tradīcija. Un pamatīgu izbīli Laimai Kubliņai radījusi arī šī gada Lielā talka: “Izvēlējušies ne tikai nodot caur šī Lielās talkas piedāvāto iespēju, nodot apsaimniekotājam uz nogādāšanu poligonā, bet arī lielījušies sociālajos medijos par to, ka viņi šos atkritumus dedzina.”
Nereti ir arī situācijas, kad mājsaimniecībās ugunskuros un apkures katlos dedzinātie atkritumi pašu dedzinātāju kaimiņiem liek turēt logus aizvērtus.
Laima Kubliņa: “Viņiem grūti izprast, iztēloties, – vai tad tiešām no tiem dažajiem tumšajiem dūmiņiem varētu būt kāds lielāks ļaunums. Jebkāda veida atkritumu dedzināšana būtu jāveic specializētās iekārtās. Un skaidrs, ka nevienam mājās šādu iekārtu nav.”
Tikmēr Valsts vides dienestā novērots – visbiežāk ar videi kaitīgajām dedzināšanām privātpersonas aizraujas savos mazdārziņos.
“Šajās teritorijās ir tendence uzkrāties atkritumiem tāpēc, ka šo teritoriju mazdārziņu īpašniekiem vai nu vispār nav noslēgti līgumi par atkritumu izvešanu, vai arī šie līgumi ir tīri formāli un neatbilst atkritumu radītajam daudzumam,” uzsver Kristīne Kļaveniece.
Kristīne Kļaveniece arī norāda – parasti dedzināšana ir apzināta un saistīta ar aprēķinu ietaupīt atkritumu apsaimniekošanas izdevumos. Jāpiebilst, par pretlikumīgu atkritumu dedzināšanu mājsaimniecībās jāziņo pašvaldības policijā, savukārt par pārkāpumiem industriālajās teritorijās – Valsts vides dienestam.
