Atklāts Pētera Čevera nacionālo partizānu bunkurs

Pētera Čevera nacionālo partizānu grupa bunkurā pārlaida 1949./1950. gada ziemu. Tajā uzturējās 19 grupas dalībnieki, tostarp divas sievietes. Pēc nodevēja norādēm Čevera grupai uzbruka. Bojā gāja seši tās dalībnieki, pārējiem izdevās izlauzties, bet vēlāk viņi tika sazāļoti un sagūstīti. Par šīm un citām Pētera Čevera grupas gaitām vairāk var uzzināt nupat atklātajā bunkurā Talsu novadā.

Tagad mēs vien varam mēģināt iztēloties, kas noticis Latvijas mežos. Pētera Čevera bunkurs ir vieta, kur par tā laika notikumiem stāsta ne tikai izvietotie informācijas materiāli, bet arī partizānu grupai pietuvinātu cilvēku liecības. Ziedonis Āls bija viens no grupas dalībniekiem, viņa meita spilgti atceras tēva stāstīto. “Ziemā braucām pēc siena, viņš bija tāds kluss un nomākts. Un es viņam jautāju, kāpēc tu tāds, kas tev ir? Un tad viņš teica, ka šodien ir tā diena, kad bunkurā bija šī kauja. Atnākot šeit, es jūtu gan tās bailes, gan to izmisumu, gan tās sāpes, kas ir šeit bijušas,” saka Gunta Āle, Ziedoņa Āla meita.

“Šeit bija reāla kauja. Varbūt, ka tieši šeit no šī koka bija uzbrucējs un partizāns varbūt no šejienes tika nogalināts. Tā ir reāla vieta, tā tas ir. Šī nav filma. Ir jāmaterializē šīs vietas notikumi sev galvā un sāc aizdomāties, par ko viņi iestājušies, ka arī Tev viņi caur to nodod atbildību, jo šeit ir lijušas asinis,” pauž Raimonds Graube, atvaļināts ģenerālleitnants.

1950. gada 3. februārī Pētera Čevera grupai uzbruka Čekas karaspēks vairāk nekā 300 vīru sastāvā. Tie, kuri izlauzās no ielenkuma, savas brūces dziedēja slēpjoties pie atbalstītājiem, daļa aprīlī atkal apvienojās. Vēlāk četriem piesprieda nāvessodu nošaujot, bet jaunākie tika ieslodzīti soda nometnēs. “Mums ir jāgodā un jāpauž cieņa tiem, kas ir cīnījušies par to, kur mēs šobrīd esam. Par to, ka mēs esam dzīvi. Par to, ka mēs varam runāt savā valodā. Tie ir tie vīri, kuriem mums par to jābūt pateicīgiem,” atzīst Jānis Eglītis, Zemkopības ministra biroja vadītājs.

Ivars Zorgenfreijs ir viens no tiem, kas aizsāka ideju par bunkura atjaunošanu. Viņš ļoti cer, ka to apmeklēs katrs Talsu novada skolnieks un ģimenes ar bērniem. “Ja var šo vārdu - apmierināts - pateikt, tad šī vārda pilnīgā izteiksme ir šodien manā izjūtā.”

Lai bunkurs kalpotu vairākās paaudzēs, tas veidots no betona un citiem mūsdienīgiem materiāliem, bet apdarināts ar apaļkoka pusbaļķiem, lai radītu autentisku sajūtu. Bunkurs apskatei ir atvērts katru dienu jebkurā diennakts stundā.


Foto: Zemkopības ministrija, Twitter