Ķemeros īstenots pēdējā simtgadē lielākais projekts. Atjaunots vēsturiskais parks, restaurēts ūdenstornis un sakārtota parkam piegulošā infrastruktūra. Ķemernieki to sauc par ilgi gaidīto attīstības sākumu, tomēr vienlaikus pauž bažas par gadiem ilgi iekonservēto sanatoriju jeb “balto kuģi”.

Sagaidot Ķemeru svētkus, pēc gandrīz divu gadu darba šodien tika atklāts atjaunotais Ķemeru vēsturiskais parks. Divdesmit hektāru lielā Ķemeru parka vēsture aizsākusies pirms vairāk nekā 180 gadiem, kad tika uzcelta pirmā kūrmāja, Rīgas daiļdārznieks Vāgners sāka īstenot savu ieceri par skaistu un pilnvērtīgu parku. “Vāgneram bija iecere un ideja par to, ka parkam jābūt krāšņam, tādēļ netaupām. Liekam iekšā labāko, kas mums ir pieejams. Attiecīgi arī mēs to esam darījuši, ieguldot finansējumu, tai skaitā arī no pašvaldības, radot sajūtu par krāšņumu, par svētkiem. Tādu lepnības un piederības sajūtu savai vietai un valstij,” saka Baiba Birzniece, Jūrmalas valstspilsētas domes attīstības pārvaldes infrastruktūras un investīciju projektu nodaļas vadītāja.

Parka atdzimšanai izlietoti 9, 5 miljoni eiro. Veicot parka pārbūvi, nostiprināti Vēršupītes krasti, atjaunoti 12 tiltiņi, paviljoni un rotondas, kā arī mazās arhitektūras formas. “Tie 20 hektāri arī bija tas grūtākais. Īstenībā - grūtākais bija savienot kultūrvēsturisko, dabas aizsardzību ar visām mūsdienīgajām prasībām. Ļoti daudz vērtīgus kokus salāgot ar tām vajadzībām, ko mēs gribam,” pauž Natālija Ņitavska, ainavu arhitekte.

Par industriālo tūrisma objektu kļuvis arī vēsturiskais ūdenstornis, kas joprojām pilda arī savas funkcijas. Ķemeros tas ir lielākais attīstības projekts teju pēdējā simtgadē. Ķemerniekiem tas liekot domāt, ka kontrastu laiku nomainīs izaugsmes laiks. “Viennozīmīgi kaut kas būs. Es teiktu, ka cilvēki to ir pamanījuši. Notiek arī māju rekonstrukcija, tiek sakārtoti īpašumi. Varētu teikt - Ķemeriem ir jauna elpa,” saka Iļja, Ķemeru iedzīvotājs.

“Ķemernieki, protams, par projektu ir priecīgi. Sagaida, ka nākotnē tālāk ko būvēs, bet lielākā problēma mums ir “baltais kuģis”. Te nu vajadzētu iesaistīties valdībai, atņemt tiem īpašniekiem vai kā. Lai tas “kuģis” strādā, jo ar parku vien jau mēs, ķemernieki, neizdzīvosim,” pauž Mārtiņš Stulpiņš, Ķemeru iedzīvotāju biedrības pārstāvis.

Ķemeru kūrortu slēdza 1995. gadā. Šobrīd Ķemeru kūrorta rajons ir valstsnozīmes pilsētbūvniecības piemineklis.