Latvijā ir septiņas mazās ostas, kuru darbībā nesen Valsts kontroles veiktas revīzijas rezultātā atklāti daudzi pārkāpumi. Absolūtās līderpozīcijās šajā ziņā ir Pāvilostas osta, kuras saimnieciskajā darbībā neizdarības vai nepilnības konstatētas tikpat kā visos no 16 kritērijiem, pēc kuriem veikta šī revīzija. Ostas valde ir pārsteigta par šo faktu un pieļauj līdzšinējā ostas pārvaldnieka nomaiņu pret citu.

Valsts kontrole secinājusi, ka Pāvilostas ostas darbībā ir nesaimnieciska rīcība, ir interešu konflikti, bet noslēgtajos zemes nomas līgumos valda haoss. Valsts kontroles pārstāvis Oskars Erdmanis: “Tie nosacījumi un tie līgumi, kā noslēgti, ir raibi kā dzeņa vēders. Ir līgumi gan ar ļoti mazām summām - 14 eirocenti kvadrātmetrā -, gan ir līgumi, kur nomas maksā noteikta gada maksa, kur noteikta kvadrātmetra maksa.”

Ostas pašreizējais pārvaldnieks Ronalds Griškēvičs attaisnojas, sakot, ka līgumi noslēgti vēl ilgi pirms viņa darba gaitu sākšanas šajā amatā, neko šobrīd mainīt nav iespējams. “Līgumi ir divdesmit gadus veci - lielākā daļa no tiem slēgta 2003., 2004.gadā, kad valde bija cita. Līgumi ir noslēgti uz ļoti gariem termiņiem, joprojām ir spēkā. Es varu vienkārši ievērot esošā līguma nosacījumus un atbilstoši tiem iekasēt naudu.”

Kā vēl viens pārkāpums atzinumā tiek minēta nesaimnieciska rīcība ar aktīviem. Kopumā Pāvilostas ostas rīcībā ir aktīvi 2,6 miljonu eiro vērtībā. Tostarp arī par Eiropas fondu naudu iegādāts ceļamkrāns, kas nodots bezatlīdzības lietošanā komersantam. Ronalds Griškēvičs: “Nosacīti bezatlīdzības lietošanā ir nodots stacionārais ceļamkrāns, kas ir iegādāts par Eiropas fondu līdzekļiem, bet - tas atkal nav tā, kā izskatās. Jo ostai nav ne kompetences, ne līdzekļu operēt ar šo tehniku. Mēs nevaram atļauties īrēt celtņa mehāniķi, veikt visas iespējamās apkopes, ieziemošanas, atziemošanas. Līdz ar to tie ir mūsu ieguvumi, nevis mīnusi, ka mēs esam atraduši uzņēmēju, kurš ir ar mieru uzņemties šo visu funkciju.”

Ostas pārvaldnieka darbībā Valsts kontrole arī saskata interešu konfliktu, jo viņš savulaik slēdzis līgumus ar ostas iepriekšējās valdes locekļiem piederošiem uzņēmumiem. Oskars Erdmanis: “Viens gadījums bija par 51 tūkstoti par teritorijas labiekārtošanu. Man uzreiz jāsaka, ka šo interešu konfliktu vērtēs KNAB.”

Ronalds Griškēvičs pauž: “Es neredzu te nekādu interešu konfliktu, jo nav mana darīšana pētīt firmas īpašnieku biogrāfijas un kuram kas pieder. Un tā ir man pirmā dzirdēšana, ka kādam no valdes locekļiem kāds radinieks ir firmas valdē vai īpašnieks.”

Valsts kontrole arī secina, ka ostā arī jau piecus gadus neesot veikta finanšu plānošana, kā arī ir neskaidri kritēriji, kā iekasē piestātņu nomas maksu no jahtām. Ostas pārvaldnieks skaidro, ka finanšu plānošana šogad sākta pirmo reizi, jo iepriekš darbs ar viesjahtām bija pašvaldības pārziņā un vienīgie ienākumi bija no zemes nomas līgumiem. Savukārt kopējo zaudējumu galvenais iemesls esot pamatlīdzekļu nolietojums. To visu ostas pārvaldniekam tagad nāksies skaidrot ostas valdei. Pāvilostas ostas valdes priekšsēdētājs Aivars Priedols: “Valsts kontroles atzinums bija izbrīns, bet tas viss, kas tur ir rakstīts, to jau mēs jutām, sapratām. Jāzina, kādi ir motīvi, un nākamaisir plāns - vai to var realizēt, salabot, vai nevar. Ja tas plāns nav, tad jūs paši saprotiet - tad domes sēdē tiek izskatīta pārvaldnieka darbība un ieceļams cits.”

Ostas valdes sēde, kurā paredzēts uzklausīt pārvaldnieku, gaidāma jau šomēnes.

#SIF_NVZ2022