Jelgavas vecpilsētā atjaunota viena no vecākajām ēkām. Pirms diviem gadsimtiem būvēta ēka turpmāk būs ne vien tūrisma objekts, kas stāsta par seno Mītavu, bet arī “Dzīvesziņu un arodu sēta”, kurā ikviens varēs iesaistīties dažādās aktivitātēs. Ēkas atjaunošanas procesā saglabāts vēsturiskais interjers un komunikācijas, kā arī atjaunots manteļskurstenis un vēsturiskie sienu rotājumi.
Ziemas saulgriežos svētku rotā šoreiz arī viens no vecākajiem namiem Jelgavas vecpilsētā, kas līdz šim vairāk bijis zināms kā viens no pilsētas graustiem. Kā skaidro vēsturnieks Andris Tomašūns, pirmās ziņas par apdzīvotību pašreizējās vecpilsētas apkaimē esot datētas jau ar 17. gadsimtu, bet līdz mūsdienām saglabājusies apbūve veidojusies 18.-19. gadsimtā. “Tur dzīvoja cilvēki un nodarbojās ar to, ko dara 18.-19. gadsimtā. Pašiem dzīves vieta, amatniecība un tirdzniecība. Šajā mājā pagrabā atrada maizes krāsni, arī dokumentāli arhīvs parādīja, ka šeit dzīvojuši cilvēki, kuri cepuši maizi pārdošanai. Tad, kad ir kari, te vienmēr zaldāti dzīvo.”
Tagad senā ēka un tai līdzās esošais nams pārbūvēta un atrestaurēta, kļuvusi par “Dzīvesziņas un arodu sētu”. Pēc lielajiem remontdarbiem ēka atguvusi vēsturisko izskatu. Lai gan dažubrīdi šķiet, ka telpās remonts nemaz nav pabeigts, tāds esot bijis mērķis – saglabāt atrastos vēsturiskos rotājumus. Saglabāts arī manteļskurstenis, kas ir vienīgais šāds zināmais atjaunotais objekts pilsētā. “1800. gados būvētie namiņi, kas izdzīvojuši Jelgavas dedzināšanu piedzīvo otro dzīvi un var saglabāt un stāstīt par senajām liecībām. Patiesībā šie nav tikai tūrisma objekti. Vieta ir radīta, lai nāktu un piedzīvotu,” saka Dace Kaņepone, Jelgavas reģionālā tūrisma centra vadītāja.
Nomas līgums ar pašvaldību paredz, ka vismaz nākamos piecus gadus vienā spārnā darbosies aušanas, bet otrā – keramikas darbnīca. Audēju darbnīca jau ievākusies jaunajās telpās, cer, ka vēstures elpa palīdzēs arī vēsturiskajā nodarbē. “Es jau no pašiem pirmsākumiem esmu šo māju ieraudzījusi. Man likās, ka tā varētu būt ļoti piemērota. Tautastērpu centra-dzīvesziņas mājas izveide bija mans sapnis,” atzīst Aija Mālkalne, SIA “Austras raksti” vadītāja.
Visvairāk “Austras koka” vadītāja lepojas, ka līdz ar Dzīvesziņas centra izveidi Jelgavā atkal atgriezušās 1900. gadā amatnieka Pētera Viļumsona izgudrotās, patentētās un Jelgavā ražotās stelles Lielupes viļņi, kas tagad pilnībā aizņem vienu no ēkas telpām.
Ēkas atjaunotas ar ERAF atbalstu, un remontdarbu izmaksas ir gandrīz 1, 8 miljoni eiro.
#SIF_NVZ2022
