Atjaunos novārtā atstāto Galgauskas baznīcu

Meža vidū pamestā Galgauskas pareizticīgo baznīca Gulbenes novadā ir piedzīvojusi daudz – padomju laika varas iegribas, tad aizmirstību, vēlāk – tūristu interesi. Ēku krietni ir skāris arī laika zobs un vandālisms. Tagad jauns pavērsiens – baznīcu iecerēts atjaunot.

Pirms nepilna gada ReTV filmēšanas grupa pārliecinājās – pusgadsimtu novārtā atstātā ēka ir pussargruvusi, taču tūristu iecienīta vieta. Galgauskas baznīca vilina daudzus, iedzīvotāji to brauc skatīties un fotografēt. Par šo celtnes vēsturi ir zināms maz. Vēl aptuveni pirms 50 gadiem šajā baznīcā bijusi aitu kūts. “Kā man stāstīja – neparasts fakts, šeit ļoti ilgi baznīcas ēkā tika turētas aitas. Tā tāda ļoti neparasta simbolika. It kā draudze tiek uzskatīta par avīm, aitām, galvenais gans ir Jēzus Kristus. Šeit tās aitas tika turētas tīri tādā fiziskā nozīmē,” stāsta Ivars Drulle, tēlnieks .

Ar baznīcu toreiz ReTV iepazīstināja tēlnieks Ivars Drulle. Tur viņš reiz no papīra un koka skulptūrām izveidoja mākslas darbu – Lieldienu dievkalpojums. Tēlnieks novērojis – pamestajā ēkā ir dzīvība: ik pa laikam parādās ziedojumi un iedegtas sveces. Nesen dibinātai biedrībai “Baznīckalns”, kurā ir arī vietējie iedzīvotāji, izdevies iegūt kā dāvanu īpašumā zemi ap baznīcu.

Biedrības “Baznīckalns” valdes loceklis Kaspars Grīnbergs: “Savācāmies kopā vairāki cilvēki, kuriem rūp, kas notiek ar to vietu (..) Pats galvenais iniciators bija Vilnis Lietuvietis, kuram piederēja zemes gabals, uz kura baznīca atrodas, kopā ap 2,5 hektāru. Vilnis Lietuvietis to uzdāvināja biedrībai.”

Šobrīd gan vēl notiekot juridisko saistību kārtošana, lai īpašumā iegūtu arī pašu ēku. “Iecere ir vispār saglabāt to vietu kā tādu. Ja runājam par pilnīgu restaurāciju, nezinu, vai tas vispār ir iespējams, jo daudzi dokumenti, liecības ir zudušas. Tas pirmais solis būtu ēkas iekonservēšana, lai apstādinātu sabrukšanas procesu,” saka Kaspars Grīnbergs.

Šobrīd ēkai ir aizbultētas durvis un logi, jo tā ir avārijas stāvoklī un bīstama. Jaunie īpašnieki stāsta – bijuši redzami arī tīši postījumi iekšpusē. Šobrīd esot ievilkta arī elektrība apgaismojumam teritorijā, pielabots jumts. “Jebkurā gadījumā kaut kas tajā vietā mainīsies. Ja neviens neko nedarīs, tas šarms pazudīs ar laiku, vienkārši nebūs. Kaut kas ir jādara,” pauž Kaspars Grīnbergs.

Pagaidām neesot aplēšu, cik baznīcas saglabāšana izmaksās. Taču biedrība cer līdzekļus konservēšanas un atjaunošanas darbiem iegūt no projektiem un ziedojumiem. “Tie pirmie darbu etapi, kas varētu būt ēkas iekonservēšana, tas varētu būt desmitos tūkstošu eiro. Pagaidām ar to nesteidzamies, jo biedrībai pieder tikai zeme, nevis pati zemes ēka,” saka Kaspars Grīnbergs.

Ēkas topošie īpašnieki cer arī uz Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi. Tā kā ēka ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis, tā nevar pretendēt uz valsts līdzfinansējumu. Arī pašvaldībai ir maz iespēju palīdzēt privāta īpašuma sakārtošanai. Cik drīz koku ieskautā baznīca atkal šarmēs un vilinās apmeklētājus? Nav zināms. Atjaunošana var prasīt pat vairākus gadus. Kā saka biedrībā – projekts visam mūžam. 


Foto: Freepik