Pēdējo divdesmit gadu laikā Latvijā slēgtas 400 skolas. Cik no tām ir ieguvušas otro elpu, bet cik daudzas posta laika zobs, neesot zināms. Jelgavas novada Glūdas skolas ēkas stāsts ir ar laimīgām beigām. Pašreiz tur darbojas sociālais uzņēmums – mājskola. Jau rudenī tā kļūs par pirmo privātskolu laukos.

Jau 156 gadus Zemgales lauku ainavā iekļaujas Glūdas skolas ēka. Tā ir viena no četrsimt mācību iestādēm, kas Latvijā slēgtas pēdējo divdesmit gadu laikā. Pirmo reformu skola piedzīvoja 2010. gadā, bet 2016. gada pavasarī 1.-4. klašu sākumposmā palikušie 15 audzēkņi un viņu skolotājas pat īsti nespēja noticēt, ka ir pēdējie, kas paliks ierakstīti vēstures lappusēs.

Tālāk sekoja mēģinājums skolu pārveidot par bērnudāzu, bet pēc tam – izsole, kur, nostalģisku jūtu vadīts, to iegādājās Glūdā dzīvojošs Vācijas pilsonis, kas skolu iznomāja enerģiskajai un darboties gribošajai Egitai Matulēnai, kura šeit 2019. gadā izveidoja sociālo uzņēmumu – mājskola. Pašlaik tajā darbojas 11 dažāda vecuma bērni, kuru vecāki tiem izvēlējušies mājmācību. “No likumiskā viedokļa atbildību nes vecāki, bet mēs esam ar vecākiem noslēguši rakstiskas vienošanās, uz kā pamata uzņemamies atbildību par to, kā bērns virzās mācībās. Mēs arī paši to pārbaudām, sadarbojoties ar skolām, ir skaidri zināmi mācību plāni un uzdevumi, jo jāmācās ir.”

Tagad gan sperts vēl solis tālāk, jau septembrī Glūdas mājskola kļūs par pilntiesīgu mācību iestādi, būs pirmā privātskola ārpus pilsētām. Plānots, ka klasē būs no 10 līdz 15 bērniem, bet apmācības process tomēr atšķiršoties no ierastās skolu ikdienas. Matulēna: “Mums nav konkrēti viens novirziens, bet noteikti tas ir saistīts ar dabu, dabas pētīšanu, brīvdabas pedagoģiju, holistisku pieeju un dzīvošanu daudz un dikti ārā.”

Jāteic gan, ka diemžēl neveiksmīgs mēģinājums izveidot privātskolu laukos pirms desmit gadiem bija Tukuma novadā, bet Egita ReTV stāsta, ka vecāki, kuri meklē alternatīvu lielajām skolām, jau šobrīd interesējoties par uzņemšanu. “Vecāki dod priekšroku konkrētām lietām, ir ļoti labi, ka ir alternatīvas, ko izvēlēties, kāda veida mācību procesu, vietu, vidi, un tad jau attālums vairs nav šķērslis, kāpēc nebraukt.”

Zināms, ka pēc skolas slēgšanas otro elpu ieguvusi Bārbeles skola Bauskas novadā un mācību iestāde Madonas novadā. Tomēr kā ReTV skaidro Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis, kas notiek ar slēgtajām skolas ēkām, īsti neesot zināms. “Zinām, ka ir sociālās aprūpes iestādes izveidotas. Zinām, ka ir vietas, kur kāds ir nopircis privātbiznesam, bet precīzas informācijas nav.”

Pašreiz vēl nav zināms arī, cik skolas ēkas vēl paliks tukšas un gaidīs savu otro iespēju, jo darbs pie kritēriju izstrādes skolu modelim vēl turpinās.