Atbrīvošana no strutojoša augoņa. Alūksnes upe atgūst vēsturisko tecējumu

Jau pavisam drīz Alūksnes upe pilnībā atgūs tās vēsturisko tecējumu. Savu laiku nokalpojušais Bejas aizsprosts ir nojaukts. Šobrīd top zivju migrācijas ceļš. 24 kilometru garās upes atjaunošana ir pirmais piemērs Latvijā – nojaucot cilvēku radītos mākslīgos šķērļus, upe atkal atgriežas savā agrākajā gultnē. 

Vēl pirms gada Alūksnes upes posmā pirms Bejas dambja bija uzpludinājums, un šī vieta vairāk atgādināja dīķi, nevis upi. Taču šovasar šeit caur zaļu pļavu jau vijas čalojoša upīte. Tas viss paveikts ar Pasaules Dabas fonda iniciatīvu un finansējumu. “Pirms gada bija ļoti lielas izmaiņas, tāpēc ka mēs nolaidām ūdens līmeni aiz aizsprosta, bet šķērslis vēl bija palicis,” saka Pasaules Dabas fonda pārstāve Magda Jentgena.

Magda Jentgena stāsta, ka šovasar darbi vēl turpinās, lai Alūksnes upe pilnībā atgūtu vēsturisko tējumu un zivis brīvi varētu migrēt visas upes garumā. “Tur ir apmēram 20 kilometri, kur tās var doties nārsot un dzīvot.”

Lai upi savestu kārtībā, šobrīd tajā ir iebraucis ekskavators. Tas drupina slūžu ceļu, lai vēlāk šeit saliktu akmentiņus un zivis migrācijas laikā varētu tikt augšup pa upi. “ Lielākais izaicinājums ir šī vieta, kur bija pārgāznis, tā visa konstrukcija, uz kā stāvēja dambis, tās metāla ausis. Tajās bija stabi, pie tām bija slūžas un dēļi. Tas betons izskatās ļoti pamatīgs,” saka SIA “Brīze M” valdes loceklis Mārtiņš Ozoliņš. 

Buvniekam Mārtiņam Ozoliņam šī ir unikāla pieredze, jo nekas tāds Latvijā vēl nekad nav darīts. Viņš stāsta, ka visus dambja nojaukšanas laikā iegūtos materāli pēc tam izmantos tur pat upes nostiprināšanā. “Esam izveidojuši gan gultnē saliņas, veidojam vēl, stiprināsim krastus, lai palos ūdens krastus neskalotu.”

Noraudzīties, kā darbi šeit notiek, atnācis arī kāds tuvējo māju iemītnieks. Valdis Kalniņš atminas, ka bērnībā šeit zem tilta ķerti zuši. Redzot dambja nojaukšanu, nedaudz sentiments. “Visa bērnība šeit aizgājusi, te bija ūdens, tagad nav nekā. Te pie “Dainām” bija skaisti, gāja ūdens, aizsprosts, ļoti iespaidīgi bija, tagad tā dīvaini. Ja jau zivis migrēs, man nekas nav pret. Tā var būt.”

Tikmēr vietējais iedzīvotājs un zivju audzētājs Armands Roze dambja nojaukšanu salīdzina ar upes atbrīvošanu no strutojoša augoņa, lai upe dabīgi varētu attīrīties un šeit atgrieztos tekošām upēm raksturīgās zivju sugas. “Makšķernieks redz strauta foreli, bet tur migrē arī strauta nēģi, mailītes, bārdainie akmeņgrauži, grunduļi, zuši – mazuļi uz augšu, lielie zuši uz leju, tāpat arī vēži. Tā ir milzīga pasaule, kuru mēs esam mēģinājuši iznīcināt vai nosmacēt ar savu iesprostošanu.”

Alūksnes upes tecējuma atjaunošana ir nozīmīga ne tikai zivju un ūdens dzīvniegu migrācijai, bet tas ir ieguvums arī vietējai tautsaimniecībai, vērtē Alūksnes novada pašvaldības pārstāvis Māris Lietuvietis. “Lauksaimniecība, mežsaimniecība, kad bija šie palu periodi vai paaugstināta ūdens periodi, tad arī meliorācijas sistēmas nespēja kvalitatīvi strādāt.”

Pasaules Dabas fonda pārstāve Magda Jentgena uzsver, ka Alūksnes upes plūduma atjaunošana ir tikai sākums, jo Latvijas upēs aizvien ir 1400 aizsprostu un vairāk nekā 30 tūkstoši caurteku, kas būtiski apgrūtina zivju migrāciju un bojā upju ekosistēmu.