Latvijas piekrastes zvejniekus satrauc kādreiz plaukstošā, bet tagad izzūdošā aroda nākotne. Diskusijā ar nozares politikas veidotājiem zvejnieki norādīja, ka samilzušo jautājumu esot daudz. Turklāt - pie pašreizējām kvotām un limitiem kļūt par jaunu piekrastes komerczvejnieku esot praktiski neiespējami.
Piekrastes ciemos zivju tirgotavu ir daudz, bet vietējo zvejnieku ķertās zivis šeit ir retums. Ap 500 kilometru garajā jūras piekrastē darbojas vien ap 100 piekrastes zvejnieku, kas apgūst mazāk par četriem procentiem no Latvijai piešķirtās zvejas kvotas.
Piekrastes zvejnieki ReTV stāsta, ka pašaizsardzības roņu iznīcināšana jau it kā esot atļauta, tomēr Dabas aizsardzības pārvalde licences neizsniedzot. Pēc daudzu gadu cīņas gan esot izdevies panākt vismaz daļēju kompensāciju par roņu saplēstajiem tīkliem. Samilzušu jautājumu piekrastes zvejniekiem ir daudz. Tāpēc biedrība “Mazjūras zvejnieki” rīkoja diskusiju ar nozares politikas veidotājiem. Vairāk par visu satraucot Latvijas tradicionālā piekrastes zvejnieka aroda nākotne, jo kļūt par jaunu piekrastes komerczvejnieku pašreiz esot teju neiespējami. “Mums ir, piemēram, limitēts, cik ir ciemā murdi. Tie, kas ir komerczvejnieki, tie jau zvejo ar murdiem. Ja tu no malas nāksi jauns klāt, nevarēsi dabūt murdus,” stāsta Jānis Peters, pašpatēriņa piekrastes zvejnieks.
Šodienas zvejnieki arodu apguvuši no saviem tēviem un vectēviem. Ministrijas pārstāvja paustajām cerībām par piekrastes zvejas apmācību programmas izveidi piekrastes ciemu skolās lielākoties vīri nepiekrīt. Viņuprāt, lai piesaistītu jauno paaudzi, jāļauj esošajām saimniecībām attīstīties un izmantot Eiropas Savienības atbalstu.
Biedrības “Mazjūras zvejnieki” priekšsēdētājs Andris Cīrulis saka: “Atbalsts it kā uz papīra bija, bet līdz zvejniekiem nenonāca. Pirmkārt, sistēma bija diezgan sarežģīta. Otrkārt, līdz šim zvejniekam vajadzēja līdzekļus, lai projektu īstenotu, tad viņš varēja dabūt naudiņu, bet piekrastes zvejnieki nav bagāti cilvēki.”
Zemkopības ministrijas pārstāvji diskusijas dalībniekus gan mierina, ka jaunajā plānošanas periodā izmaiņas būšot. “Viena no programmām ir tikai viņiem. Tie ir 2,3 miljoni eiro. Tā ir tikai viņiem, neviens cits pie tās nevar piekļūt. Savukārt, kas ir vietējās rīcības grupas stratēģijas īstenošana, tie ir dažādās teritorijās dažādi līdzekļi, kur vietējās rīcības grupas šos līdzekļus pārvalda. Kopā ir 22 miljoni,” stāsta Normunds Riekstiņš.
Viena diskusija visas problēmas nevarot atrisināt, tomēr zvejnieki ir gandarīti, ka vismaz ir sadzirdēti, sola šādas tikšanās rīkot arī turpmāk.
#SIF_NVZ2022
