Latgalei pievērsušas uzmanību arī Amerikas Savienotās Valstis (ASV). Šodien Rēzeknē ieradies ASV vēstnieks Džons Leslijs Kārvails, kurš intervijā ReTV atzīst - Latvijai ir jāmeklē veidi, kā pārdurt dezinformācijas burbuļus.

- Karš daudzus šokējis. Daudzi jūtas nedroši vai citu emociju pārņemti. Viesojoties Latvijas austrumos, kāds priekšstats jums radies - kāds noskaņojums valda šeit?

- Viesojoties Rēzeknē divu dienu garumā, tas arī bija mans mērķis - ieraksties un novērot, kāds noskaņojums šeit valda. Vai cilvēki ir nobažījušies par to, kas notiek Ukrainā, kas notiek Krievijā, zinot, cik ļoti šeit tā atrodas. Šeit patiesi pastāv bažas, bet tas ir visā Baltijā un Austurmeiropā. Viens no iemesliem, kāpēc esmu šeit, ir atgādināt Latvijas iedzīvotājiem par Amerikas Savienoto Valstu saistībām šeit. Tai skaitā mūsu kopējo piederību NATO, uzticēšanos 5. pantam, mūsu draugiem un sabiedrotajiem.

- Iepriekšējo trīs nedēļu laikā Latvijā ieradušies arī ASV karavīri. Kādi ir ilgtermiņa plāni, vai šie karavīri paliks šeit pastāvīgi?

- Jā, šobrīd Latvijā uzturas 1600 karavīru, vīriešu un sieviešu. Lielvārdē atrodas arī “Apache” helikopteri. Desantnieki un citi karavīri atrodas “Ādažu” bāzē. Tās ir mūsu rezerves, kas, pēc ASV prezidenta norādēm, nosūtītas uz šejieni. Zinu, ka prezidents un Valsts sekretārs vēl domā, kāda ASV militārā pozīcija Eiropā būs. Tas, kas notiks Ukrainā un Krievijā, noteikti ietekmēs to. Lēmums, vai šie karavīri šeit paliks pastāvīgi, vēl nav pieņemts, bet Latvijas valdība to ir lūgusi. Tas tiek apspriests.

- Aizvadītajā nedēļas nogalē internetā plaši izplatījās pierobežas mazpilsētas vietējā laikraksta redaktores sleja, kurā viņa pauž bažas par iedzīvotāju prokrievisko noskaņojumu un iesaka veidot nopietnu NATO militāro bāzi šeit. Kā šo ideju vērtējat? Vai ASV šo ideju varētu atbalstīt? 

- Man trūkst plašākas informācijas par šo ideju, vai tas ir tas, ko Latvijas valdība vēlētos. Tas, ko es zinu, ir ka NATO, ASV, kā arī Baltijas valstu, tai skaitā Latvijas, centieni paust atbalstu, sūtot palīdzību Ukrainai, ir iespaidīgi. Tāpat arī atbilde Krievijai, radot tai pamatīgus ekonomiskus, finansiālus zaudējumu. Turpinot šīs divas lietas, mēs cenšamies panākt ātrāku kara beigšanos Ukrainā, saglabājot tās teritoriālo vienotību, suverenitāti un neatkarību.

- Tomēr ir cilvēki, kas nav apmierināti ar to, ka šajā robežas pusē esam NATO sabiedrotie. To veicinājusi arī dzīvošana atšķirīgā informatīvajā telpā, taču nupat kā Latvijā slēgti un bloķēti daudzi Krievijas TV kanāli un interneta portāli. Kā ASV šādu rīcību vērtē? Vai arī ASV tiek sperti līdzīgi soļi?

- ASV prezidents vairākkārtīgi un Valsts sekretārs Entonijs Blinkens, Latvijā viesojoties, divas reizes trīs mēnešu laikā: “ASV aizstāvēs katru sava NATO sabiedrotā valsts teritorijas kvadrātmetru.” Tai skaitā visu teritoriju līdz pat Krievijas robežai. Es domāju, ka to esam pateikuši ļoti skaidri. Apliecinājums tam, manuprāt, ir karavīru nosūtīšana. Tas ir spēcīgs signāls, ko cenšos nodot arī šādi, šeit, dodoties uz Rēzekni, dodoties uz pierobežu. Tas, ko redzu, vēlos izteikt arī savu pateicību tiem Rēzeknes cilvēkiem, kas ir palīdzējuši un uzņēmuši bēgļus, kas nereti ierodas ar vienu čemodānu rokās. Es to varu tikai uzslavēt.

Viena no svarīgākajām lietām jebkāda veida konfliktā ir pārliecība, ka par to ikvienam ir iespēja uzzināt, saņemot precīzu, patiesu informāciju. Nav noslēpums, ka Krievijai patīk uzspiest savu dezinformāciju, propagandu. Zinu, ka nāku no citas perspektīvas, tāpēc man to ir grūti saprast, tas šķiet neticami. Šobrīd Ukrainā notiek karš, kas nebija izprovocēts, kas bija vienas personas lēmums. Tas nesis nāves un iznīcību, mierīgajiem iedzīvotājiem uzbrūkot. Tas, ko saprotu ar dezinformāciju, ir arī patiesas informācijas nenodošana cilvēkiem. Es atbalstu iespēju cilvēkiem brīvi piekļūt informācijai ļaujot, lai cilvēki paši izlemj, kam ticēt. Vairums cilvēku atsijā, bet ir jābūt pieejai patiesai informācijai, lai to spētu. Rietumu valdībām jāmeklē veidi, kā pārdurt dezinformācijas burbuļus. Tas ir ļoti grūts uzdevums. Jo vairāk būs patiesas, brīvi pieejamas informācijas, jo vieglāks tas kļūst.

- Jūs minējāt palīdzību bēgļiem. Kā ASV iesaistīsies šīs migrācijas krīzes risināšanā?

- Viena no lieta, ko darām, ir lielu finanšu līdzekļu atvēlēšana tam. Arī tieša palīdzība, ko nosūtam tieši uz Ukrainu. Protams, ka lielākā daļa ukraiņu bēgļu apmetas valstīs, kas ir vistuvāk tās robežām, jo Ukrainā vēl aizvien palikuši piederīgie vai arī viņi jau meklē iespējas, no kurienes būs vieglāk atgriezties, kad tas būs iespējams. Mēs esam snieguši finansiālu palīdzību starptautiskām organizācijām un Ukrainas robežvalstīm, lai palīdzētu šajā krīzē.