Jau vakar informējām, ka pēc ilgstoša klusuma pamatīgas kaislības uzvirmojušas starp Tukuma muzeju un Latvijas Nacionālo teātri (LNT). Par strīdus objektu kļuvis 1931. gadā tēlnieka Teodora Zaļkalna veidotais Aspazijas krūšutēls, kas no Nacionālā teātra pazudis pirms divdesmit gadiem, bet pirms trīs gadiem kā dāvinājums saņemts Tukuma muzejā. 

No šodienas Durbes pilī, kas savulaik vairākus gadus piederējusi Rainim jeb īstajā vārdā Jānim Pliekšānam, uz ikvienu apmeklētāju noraugās viņa dzīvesbiedres Aspazijas tēls. Kā ReTV skaidro krūšutēla dāvinātājs Armands Sproģis, viņš to 2019. gadā esot atradis īpašuma izpārdošanā starp metāllūžņiem, turklāt – nepavisam ne tādā izskatā kā šodien. “Krūšutēls bija apzīmēts. Bija uzzīmētas sarkanas lūpas. Rinķī bija viņam kaut kāda ķēde uzmālēta. Manās acīs tas man likās kaut kāds mākslas darbs, bet mēs nezinājām, kas tas ir par mākslas darbu. Pieaicinot muzeja darbiniekus, noskaidrojām.”

Tēlnieka Teodora Zaļkalna 1931. gadā veidotais bronzas krūšutēls veidots pēc Latvijas Nacionālā teātra pasūtījuma, bet pēdējos trīs gadus tas atradies Tukuma muzeja krājumā. “Tajā laikā es centos sazināties ar teātra sabiedrisko attiecību cilvēkiem, gan direkciju. Man izdevās sazināties ar Ojāru Rubeni. Tā kā es saņēmu informāciju, ka tajā brīdī teātrim nav aktuāla šī skulptūra, mēs pieņēmām dāvinājumu,” saka Agrita Ozola, Tukuma muzeja direktore.

“Tas gan īsti neatbilst patiesībai, jo tiklīdz publiski parādījās ziņas par šis skulptūras atrašanu, nekavējoties tā [LNT] vērsās Kultūras ministrijā, gan pie Tukuma muzeja, centās šādā veidā to lietu kārtot. Kā zināms, pa vidu iestājās kovids un visādas citādas problēmas bija jārisina, tādēļ tas varbūt tika atlikts,” atzīst Kalvis Krūmiņš, zvērināts advokāts.

Tagad Aspazijas krūšutēlu, kas no Latvijas Nacionālā teātra gan esot pazudis krietni agrāk – 2000. gadā – teātris vēlas saņemt atpakaļ, bet dāvinājuma līgumā ir punkts, kas paredz, ka krūšutēlam jāpaliek Tukuma muzeja īpašumā, tā uzskata arī tukumnieki.

Latvijas Nacionālo teātri pārstāvošais zvērinātais advokāts ReTV norāda, ka, neraugoties uz to, ka divdesmit gadu laikā teātris par skulptūras pazušanu neesot ziņojis Valsts policijai, Tukuma muzejs neesot bijis tiesīgs dāvinājumu pieņemt, arī krūšutēla atradējam esot bijis jāvēršas policijā. Tomēr tagad svarīgi esot atgūt krūšutēlu, teātris esot gatavs kompromisam. Kalvis Krūmiņš: “ Noslēgt līgumu par deponēšanu kaut vai uz pieciem gadiem. Tukuma muzeja apmeklētāji joprojām par to varētu priecāties un pats muzejs lepoties, bet nu tomēr tā ir Nacionālā teātra īpašums, īpašnieku nav mainījusi.”

Lēmums par Aspazijas krūšu tēla atgriešanu teātrim, tukumniekiem jāpieņem līdz 30. septembrim, pretējā gadījumā jautājums tikšot risināts tiesas ceļā.

#SIF_NVZ2022