Ārstniecības iestādes spiestas celt maksas pakalpojumu cenas

Energoresursu un dažādu citu materiālu izmaksu pieauguma dēļ ārstniecības iestādēm nākas pārskatīt sniegto maksas pakalpojumu cenrāžus. Medicīnas iestādēs skaidro, ka peļņu tas nenes, bet gan sniedz iespēju lielākai sabiedrības daļai vismaz šādi saņemt nepieciešamo veselības aprūpi. 

Straujais izmaksu kāpums visdažādākajās pozīcijās ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc ārstniecības iestādēm nākas pārskatīt maksas pakalpojumu cenrādi. Vidzemes slimnīcā vairākiem maksas pakalpojumiem cenas mainīsies no 1. maija. Atsevišķām operācijām maksa pieaugs pat par 20%, tikmēr maksas konsultācijām pie speciālistiem cenas augs par 10 līdz 15%. “Finansējuma radītājus par pagājušo gadu vēl nezinām. Ar iepriekšejām cenām vairs nevaram šos pakalpojumus nodrošināt,” norāda SIA “Vidzemes slimnīca” Ambulatorās daļas vadītāja Kristīne Tiltiņa.

Vidzemes slimnīcā skaidro, ka šeit ieviesti arī vairāki jauni pakalpojumi. Savukārt citiem maksas pakalpojumiem izmaksu pieaugums esot skaidrojams ar to, ka turpmāk cenā iekļauti arī vizītes laikā veiktie izmeklējumi. Tiltiņa: “Mēs jau vairāku ambulatoro vizīšu konsultācijas cenā iekļāvuši izmeklējumus, kas pamatā vienmēr tiek veikti, piemēram, ja maksas ginekologa konsultācija, tiks iekļauta ginekoloģiskā sonogrāfija, nebūs vairs vispirms jāsamaksā par ārstu, tad iedod kvītiņu un vēlreiz jāiet maksāt.”

Tiltiņa norāda, ka cenas maksas pakalpojumiem Vidzemes slimnīcā šogad vairs neplāno pārskatīt. Tikmēr Cēsu klīnikas pārstāve Dace Valnere norāda, ka šeit maksas pakalpojumu cenrādis pēdējo reizi mainīts šī gada sākumā, kad maksa par pakalpojumiem palielināta no 10 līdz 15%. “Slimnīcu mērķis nav gūt peļņu, bet piedāvāt pacientiem padarīt šos pakalpojumus pieejamākus. Jo valsts kvotas ir tik, cik ir, un mēs zinām, ka pandēmijas ietekmē ir garākas rindas uz dažādiem pakalpojumiem.”

Daugavpils reģionālā slimnīca, kura jau cēla trauksmi par smago finansiālo situāciju, pie izmaiņām maksas pakalpojumu cenrādī strādā jau kopš gada sākuma. Iestādes vadītājs Grigorijs Semjonovs ReTV norāda, ka maksas pakalpojumiem no 1. jūlija cenas kāps līdz aptuveni 14%. “Mēs pašsaprotami, ka pusgada laikā nevarēsim visu deficītu ar maksas pakalojumiem nosegt, tāpēc plānojam pa mazam sekot inflācijai. Deficītu segt četru līdz piecu gadu laikā, sadalot uz lielāku periodu, lai nenobiedētu klientu, jo jāņem vērā arī maksātspēja, kas Latgālē ir tāda, kā tā ir.” 

Semjonovs vēl piebilst, ja cilvēkiem maksas pakalpojumi tomēr nebūs pa kabatai, lai nodrošinātu to pieejamību atsevišķās pozīcijās, varētu noteikt arī atlaides. Savukārt Jelgavas poliklīnikas vadītāja Kintija Barloti norāda, ka šeit cenas maksas pakalpojumiem ietekmē gan inflācija, gan arī kopējā tirgū valdošā situācija, izmaksas palielinātas jau gada sākumā. “Visvairāk palielinājām speciālistiem, jo speciālisti, kas pie mums brauc, lielākā daļa strādā vairākās klīnikās un brauc no Rīgas. Lielā atšķirība ir tieši tur. Tādiem speciālistiem kā dermatologs, kardiologs, neirologs sākuma cena bija 35 eiro. Mēs palielinājām uz 45 eiro, pielīdzinoties tirgum.”

Jelgavas poliklīnikas vadītāja norāda, ka šajā reģionā cenu pieaugums maksas pakalpojumiem nav mazinājis pieprasījumu pēc tiem. Vizītes un izmeklējumi par valsts līdzekļiem pie daudziem speciālistiem ir jāgaida ļoti ilgi, tāpēc cilvēkiem nav citu iespēju, kā vien maksāt. 


Foto: Freepik; ilustratīvs