Ārsti-rezidenti - resurss cīņā ar Covid-19

Ik dienas pieaugot stacionēto Covid-19 pacientu skaitam, akūts ir ne tikai gultasvietu, bet arī slimnīcas medicīnas personāla jautājums. Šobrīd cīņā ar Covid-19 slimnīcās iesaistījušies arī topošie Latvijas ģimenes ārsti un citu studiju rezidenti.

“Tas nebija tas, ko es gaidīju vai iedomājos,” tā darbu Jēkabpils reģionālās slimnīcas Covid-19 nodaļā raksturo ģimenes ārsts-rezidents Guntis Balodis. 

“Es nekad dzīvē nebiju saskāries, ka man nedēļas laikā var nomirt vairāki cilvēki. Tu centies ārstēt, bet nespēj. Nav pat īsti zāles, kā palīdzēt,” pauž Guntis Balodis, Jēkabpils reģionālās slimnīcas ārsts-rezidents.

Guntis ir ģimenes medicīnas otrā gada rezidents. Ieguvis ārsta diplomu, vēlas savu nākotni saistīt ar darbu ģimenes ārsta praksē, tomēr, viņaprāt, šobrīd ir jāiesaistās un jāpalīdz slimnīcām. Uzzinot, ka Jēkabpils slimnīcas terapijas nodaļā no darba aizgājušas divas ārstes, Guntis pieņēma lēmumu. “Vidējais personāls gaidīja, ko nu tagad darīs. Tajā brīdī tieši Covid-19 pacienti tika pārvesti uz šīm nodaļām, bija vajadzīgs kāds, kurš palīdz. Tajā brīdī es iekšēji sapratu, ka tas ir jādara. Jāceļas augšā un jāiet palīgā.” 

Veselības ministrijā uzsver - rezidenti šobrīd ir liels atbalsts slimnīcām. Ņemot vērā, ka šobrīd Latvijā ģimenes ārsti-rezidenti ir nepilni 200, tā ir arī prioritārā grupa, kas tiek virzīta darbam ar Covid-19 pacientiem. To atbalsta arī augstskolas. “Jebkurš no mums, nonākot Covid-19 gultā, gribētu, lai mūs ārstē ģimenes ārsts, nevis zobārsts. Ģimenes ārsti ir ļoti tuvu pēc savas programmas internai medicīnai, proti, tiem, kas šobrīd strādā ar Covid-19 pacientiem,” saka Ilze Grope, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Rezidentūras studiju fakultātes dekāne.

Rīgas Stradiņu universitātē ir 70 aktīvi ģimenes medicīnas rezidenti, kuri tagad strādā gan Rīgas, gan reģionu slimnīcās. “Viņi gan mācās, gan strādā. Jo rezidents mācās caur darbu. Viņam ir darba procesā integrēta apmācība,” pauž Ilze Grope, RSU Rezidentūras studiju fakultātes dekāne. 

“Normatīvā aktā iestrādājām, ka augstskolai un izglītības iestādēm tas ir arī pamata studijās - ir jāpieskaņo šie te praktiskā darba cikli studiju vajadzībām. Tas ir tas, ko mēs mudinām un ko šobrīd gan augstskolas, gan koledžas godprātīgi dara,” saka Kristīne Kļaviņa, Veselības ministrijas Nozares cilvēkresursu attīstības nodaļas vadītāja.

Kā ReTV Ziņām norāda Veselības ministrijā - ārstniecības personas šobrīd slimnīcu darbā tiek iesaistītas uz brīvprārības principa. Bet netiek izslēgts, ka arī tie rezidenti, kuri šobrīd turpina strādāt, piemēram, ģimenes ārstu praksēs, varētu tik novirzīti uz slimnīcām, pieaugot stacionēto Covid-19 pacientu skaitam. 

“Tātad - primāri ir jānodrošina palīdzība tur, kur ir smagi pacienti, droši vien secīgi pēc tam. Tur, kur ir vieglāki pacienti,” pauž Ilze Grope, RSU Rezidentūras studiju fakultātes dekāne.

Ilze Grope norāda, ka šobrīd kopumā nodarbināti ir 600 universitātes rezidenti. “Mūsu psihoterapijas rezidenti ir devušies palīgā runāt ar pacientu tuviniekiem. Stādieties priekšā, kā tas ir. Jūs zināt, ka jūsu tuvinieks ir smagi slims, jūs nezināt, vai viņš izdzīvos vai - nē, bet jums nav iespējas viņu satikt. Nav iespējas no viņa atvadīties. Jums nav iespējas viņu redzēt. Tā nav tikai slimā cilvēka traģēdija, tā ir visas ģimenes traģēdija,” saka Ilze Grope.

“Ir bijis, kad man jāsaka, ka es neredzu labu prognozi tiem cilvēkiem. Tad tu dzirdi otrā pusē bēdas, sēras. Šīs ziņas - sākumā ar to bija grūti, tagad jau ir nedaudz vieglāk, bet tik un tā tas psiholoģiski nosēžas un turas,” atzīst Guntis Balodis. 

Lai ar vien atsevišķos gadījumos, bet ir daļa rezidentu, kuri augstskolās ir paņēmuši akadēmisko gadu, lai šobrīd nodotos tikai darbam slimnīcā. 


Foto: Freepik